annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2021-01-22 15:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Gribu mazliet piebilst vakardienas Satori diskusijas sakarā. Jau sešus gadus mācu studentiem literatūras vēsturi, regulāri runājam par Moljēra "Tartifu", arī šodien bija eksāmens. Tartifs ir svētulis un liekulis 17. gs. Parīzē un apved ap stūri Orgonu, kurš ne vien laipni uzņem Tartifu savās mājās, bet nolemj atdot viņam arī savu īpašumu un meitu par sievu, kā arī netic, kad ģimene mēģina viņam atvērt acis. Viens no jautājumiem, kas šai sakarā tiek uzdots studentiem, ir, kā Orgons, kas citādi ir diezgan gudrs un veiksmīgs cilvēks, uzķeras un ļaujas Tartifa manipulācijām. Viena no izplatītām un ticamām atbildēm ir, ka Orgons tiecas pēc kaut kā augstāka. Viņam apkārt ģimene nododas laicīgām izpriecām, kamēr Orgonam dzīves vidū nepieciešamas dziļākas vērtības. Savus ideālus viņš projicē uz Tartifu un notic, ka Tartifs patiešām ir tik cēls, kā tas izliekas.
Manuprāt, konservatīvie spēki dalās Orgonos un Tartifos. Pirms gandrīz trīsdesmit gadiem, kad kļuvu par kristieti, ļoti dusmojos, kad mani vecāki, agnostiķi un humānisti, norādīja uz kristiešu liekulību. Tikai daudz vēlāk sapratu, kas ar to ir domāts, un ka liekulība var būt arī neapzināta.
Arī Agnese Irbe vakar nesaprata, kāpēc runāju par t.s. "ģimenes" trūkumiem pagātnē, vai kāpēc Juris Cālītis uzsver, ka moralizētāji paši ir grēcinieki - it kā tas atceltu morāles standartus. Taču daudz vairāk morālas tīrības ir praktiskā mīlestībā, un standarti ir cilvēka sirdsapziņā, ja neesi Tartifs, kas to nedzird. Un Tartifu apmuļķoti Orgoni ir tikpat bīstami kā Tartifi, jo viņiem ir vara - lugā Orgons, Tartifa apmāts, gandrīz pazudina visu savu ģimeni.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2021-01-22 15:27 (saite)
Vai tikpat svētulīgi nav arī tie, kuri postulē pie kaut kādas absolūtas mīlestības principa, bet, kad viņiem norāda, ka mīlestībā bez tiesībām pastāv arī pienākumi un atbildība, atsakās dzirdēt un saprast, par ko ir runa? Diskusija bija ļoti cerīga (auglīgai tai jau pašā sākotnē nebija izredžu būt), emocijas tikai ņēma pārsvaru, jo katram dalībniekam bija acīmredzami atšķirīgas personīgās pieredzes, kuras nebija iespējams apslēpt. Bet vislabākais, tomēr, manuprāt, būtu neprasīt viedokli cilvēkam, kura uzskati patiesībā neinteresē. Tad, protams, sanāk, ka izskatās – otrs moralizē, mēģina pārliecināt, lai gan viņam, gluži vienkārši, tika dots vārds. Cālītis kā diskusijas dalībnieks, starp citu, būtu bijis brīnišķīgs pienesums un strāvas novedējs.

Un tieši tā – vislabākais, ko varam darīt, ir beigt gaidīt, ka normatīvi un valdība visam, ko darām, sniegs savu piekrišanu. Tai būs savi – pamatoti vai absurdi – iemesli reizēm teikt: stop, nē. Bet, ja tava sirdsapziņa saka, ka viss ir pareizi, tad par ko uztraukties? Neviena priekšā nav par sevi jāatskaitās un nevienam nav jātaisnojas.

Par diskusiju – paldies! Bija smadzenes kustinošs materiāls.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2021-01-22 17:13 (saite)
"Bet, ja tava sirdsapziņa saka, ka viss ir pareizi, tad par ko uztraukties?" Satversmei jābūt interpretējamai pēc gara, ne burta; civillikumam - konkrētam un palīdzošam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-01-22 17:24 (saite)
Piekrītu, ka gar Satversmi gramstīties nevajadzēja. Der tomēr atcerēties, ka šogad ar Satversmes interpretācijām un Satversmes tiesu ne jau NA sāka (viņi principā reaģēja sev vienīgajā iespējamajā veidā, lai arī cik stulbs tas neliktos).

Man vienkārši šķiet, ka tādi nelieli akmeņi tomēr iet abos dārziņos, lai cik it kā svētu mīlestības darbu katrs no savas puses nedarītu. Ar sarunu jau sen vajadzēja sākt, nevis tad, kad sniega bumba jau ieripināta laisties lejup pa kalnu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2021-01-22 17:40 (saite)
Spriedums bija par civillikumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?