annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2004-11-08 10:32:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mamma stāstīja, ka jaunībā bijusi kautrīga, bet visi domājuši, ka iedomīga. Bet laikam tomēr taisnība, ka kautrība iet kopā ar augstprātību. Un tagad es to atceros katru reizi, kad kaut ko nepasaku, nepieeju klāt, nepajautāju, neuzrunāju. Jo patiesībā man ļoti interesē citi cilvēki. Kurā brīdī taktiskums, pieklājība, lieka nerunāšana pārvēršas par augstprātīgu klusēšanu?
Citreiz cenšos to pārvarēt, nebaidīties uzdot jautājumus...


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]annuska
2004-11-08 15:30 (saite)
Es laikam precīzi nenodefinēju tos zvērus. Man liekas, tā, ko Tu saki, ir "parastā" augstprātība, bet arī kautrībā ir daļa slēptas iedomības. Atceros, man skolā kaut ko mācīja par mazvērtības kompleksiem un lieluma māniju, kas esot saistīti.

Jā, bet augstprātīgus par kautrīgiem toč netur, tiesa kas tiesa :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skuka
2004-11-08 15:50 (saite)
Ā, nu tad tomēr - tā "parastā" augstprātība, kas saistīta ar kompleksiem un lieluma māniju, tomēr būs vien tā pati kautrība. Tas ir tā - kā nu tu tur iesi klāt tam foršajam, par tevi daudz gudrākajam cilvēkam, nesapratīs vēl, nenovērtēs, uzreiz ieraudzīs cik tu dumja salīdzinot ar viņu, varbūt liksies vļe dimjāka kā patiesībā esi, eh, labāk nersikēt:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2004-11-08 16:06 (saite)
Nu tagad galīgi sapinos, kura tad ir kura:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?