Katru ziemu ir tāda diena, kad cilvēks iznāk no darba vai skolas, vai kur nu mēdz regulāri uzturēties pēcpusdienās, un pēkšņi ierauga, ka vēl ir gaišs. Tas nekad nenotiek likumsakarīgi un pakāpeniski, caur zilu krēslu, nē, vienkārši vienu dienu tumsa ir atkāpusies. Vai nu tu esi iznācis agrāk, vai ārā pēc ilgiem laikiem ir skaidra diena, bet tas allaž nāk kā pārsteigums. Vakar bija tāda diena.
Un tad es gāju mājās priecīga - laikam par to, kā pasniedzēja stāstīja par Ulisu, ka pilnīgi sagribējās atkal to izlasīt.
Un arī no rīta bija tāds rīts, nu labi, bija jāceļas drusku vēlāk nekā parasti, bet es piecēlos un ieraudzīju, ka ārā praktiski jau ir gaišs. Par to es mīlu februāri; viņš realizē saulgriežu solījumus. Tikai neatņemiet vēl sniegu.