Rītvakar es došos svētceļojumā uz Aglonu. Tas būs manā mūžā pirmais, ir drusku bail, bet es to nolēmu jau pērnruden, un man nav iemesla pārdomāt. Kaut kādā ziņā šis būs atvieglotais variants, kādā citā varbūt ne, nezinu. Būs laikam vēss, ceru, ka visu laiku nelīs lietus, lai gan man nav paniskas bailes salīt, tomēr parastos ceļojumos lietainas dienas ir bijušas nomācošas. Es biju domājusi, ka Mārtiņš arī nāks, bet viņam plāni mainījās, un varbūt tas ir labi, varbūt man tas tiešām ir jādara vienai, lai gan tagad mēs cenšamies vairāk darīt kopā. Es taču viena neprotu pat telti uzcelt, jo to vienmēr ir darījis viņš, bet šodien es trenējos celt telti, lai neizblamētos, un man pat izdevās.