Es jums atklāšu kādu noslēpumu. Kad es lasu kādu grāmatu, es vienmēr visu ņemu par pilnu. Es nekad nedomāju par sižetu vai valodu, nekad nevērtēju, vismaz ne tieši, uzreiz. Tas ir kā klausīties dziesmu kopumā, nezinot neko par atsevišķiem celiņiem. Es vienkārši ņemu un lasu, un ja nevaru izlasīt, izjūtu milzīgus sirdsapziņas pārmetumus. Ja man kādu iemeslu dēļ ir jāizdomā viedoklis un jāklausās tie celiņi atsevišķi, to es daru vēlāk.