annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2009-07-21 17:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es jums atklāšu kādu noslēpumu. Kad es lasu kādu grāmatu, es vienmēr visu ņemu par pilnu. Es nekad nedomāju par sižetu vai valodu, nekad nevērtēju, vismaz ne tieši, uzreiz. Tas ir kā klausīties dziesmu kopumā, nezinot neko par atsevišķiem celiņiem. Es vienkārši ņemu un lasu, un ja nevaru izlasīt, izjūtu milzīgus sirdsapziņas pārmetumus. Ja man kādu iemeslu dēļ ir jāizdomā viedoklis un jāklausās tie celiņi atsevišķi, to es daru vēlāk.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]jubilacija
2009-07-21 17:58 (saite)
jā, man arī tā ir. Bet tikai tad, ja grāmata patiešām laba (nu, man atbilstoša). Tomēr tad, kad grāmata izlasīta, parasti sāku gānīties - par drukas kļūdām, par shēmu, kas lien kā īlens no maisa, par didaktiku, par plaģiātismu:(
Ir tikai dažās grāmatas, kurām neesmu vēl piesējusies:)

(Atbildēt uz šo)


[info]dominika
2009-07-21 19:11 (saite)
cik forši, ka tu tā to pasaki!

(Atbildēt uz šo)


[info]ilgodamies
2009-07-21 21:48 (saite)
Un veel, lasot, pierakstu savas mazaas paardomas, citaatus. Pat atrodoties sabiedriskajaa transportaa, nespeeju parasti atrauties, un tad, kad jaakaapj aaraa, gadaas sarauties, apzhilbt no taa, ka realitaate turpinaas.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?