Daži te vakar rakstīja par gultu, un es nolēmu pastāstīt par apakšveļu. Mana apakšveļa jau daudzus gadus ir bijusi funkcionāla. Es neticu skaistas apakšveļas ietekmei uz seksuālo dzīvi. Protams, jaunībā man bija arī pa kādām mauku apenītēm, taču reālajā dzīvē smukākās vešiņas arvien lielākoties stāvēja atvilknēs nelietotas. Es vilku tikai to, kas bija ļoti ērts, attiecīgi ar nesievišķīgu dizainu, sportisks. Es necietu krūšturus ar stīpām un nedod dievs, poroloniem. Man riebās stringi, lai arī pa reizei es kādus praktiskākus stringus tomēr uzvilku, jo pieguļošas drēbes jau es šad tad valkāju gan. Taču vēl arvien nesaprotu meitenes, kuras velk stringus pie zemajām džinsām tā, ka sēžot vai pieliecoties izlien T burts. Pie džinsām tak stringus vispār nevajag, nekas neizspiežas, un pie zemajām ir jāvelk zemās apenītes, vislabāk tie pusšortiņi. Tā nu es pie katras izdevības snobiski sludināju ērtības, funkcionalitāti un gaumi, bet ja jūs redzētu, kādas zaķu biksiņas es nopirku šopirmdien Stokholmā! Ar kādiem volāniem uz dibena! Pat mana meita skaļi smējās - un viņa uztver nopietni visas mežģīnes un uzskata par skaistām dažādas princešu padarīšanas. Kopā es iegādājos sešus veļas gabalus, pārsvarā koši rozā, violetos un oranžos toņos - un vēl, iedomājieties, gaiši violetas mežģīņu pēdiņas.