annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2008-12-11 21:53:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Man jau ar tie deviņdesmitie nekas tik traks nelikās. Bet - 90jā man bija tikai piecpadsmit utt.
Mājās ko ēst vienmēr kaut kas bija, lai arī no mammas tas prasīja lielu plānošanu un skaitīšanu. Bija maz un sliktas drēbes un apavi, taču es to nepārdzīvoju. Domāju, ka vecāki pārdzīvoja daudz vairāk.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vilibaldis
2008-12-12 10:02 (saite)
Nezinu, man arī nelikās šausmīgi, kaut tolaik dzīvojos pati uz savu galvu, bet bija kaut kāds darbs, ar tiem laikiem labu algu 75 Ls, bija stipendija, un ja godīgi prasības pret dzīvi pilnīgi citas, tads bezatbildīgs prieks par to ka vienkārši esmu. Tagad ir tā sasodītā atbildības sajūta un pienākumi, kaut gan ja paskatos ar kaulainu aci salīdzinoši nemaz jau tik slikti neiet. Bet tās bailes, bailes, kā būs ja būs. Toreiz nebija šo baiļu un tā arī ir lielākā starpība.

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?