annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2008-12-11 21:53:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Man jau ar tie deviņdesmitie nekas tik traks nelikās. Bet - 90jā man bija tikai piecpadsmit utt.
Mājās ko ēst vienmēr kaut kas bija, lai arī no mammas tas prasīja lielu plānošanu un skaitīšanu. Bija maz un sliktas drēbes un apavi, taču es to nepārdzīvoju. Domāju, ka vecāki pārdzīvoja daudz vairāk.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]merkela
2008-12-12 01:12 (saite)
Deviņedesmitajā man bija deviņi gadiem, ēdamā vienmēr pietika, jo bija lauku radi, laukos dzīvojām arī vasarās, drēbes varēja saņemt "humānajā palīdzībā", bija kaut kādi nenormāli lieli krājumi sadzīves precēm, daudz burtnīcu, sāls, ziepju, auduma baķi, utt. Kopumā - laimīga, tipiska bērnība. Tikai deviņdesmito beigās uzzināju, ka mammai, vienīgais vecāks, alga nebija maksāta gadiem un vienīgo skaidro naudu iedeva vecmamma, bija milzīzi parādi par komunālajiem.
Tagad tas viss ir tik tāls, it kā nekad nebutu noticis ar mani.

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?