annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2008-12-11 21:53:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Man jau ar tie deviņdesmitie nekas tik traks nelikās. Bet - 90jā man bija tikai piecpadsmit utt.
Mājās ko ēst vienmēr kaut kas bija, lai arī no mammas tas prasīja lielu plānošanu un skaitīšanu. Bija maz un sliktas drēbes un apavi, taču es to nepārdzīvoju. Domāju, ka vecāki pārdzīvoja daudz vairāk.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]skuka
2008-12-11 22:16 (saite)
Man deviņdesmitie bija ļoti īpaši. Deviņdesmiti gadu otrā pusē sāku labāk dzīvot. Pārvācos no maza dzīvokliša bez ērtībām Pārdaugavā uz lielu un ar ētībām centrā Mūsu denacionalizētajā māja. Tambrīdim - enormāli šikā, ar vannu (!!!!!) un baltām, grubuļainām tapetēm. Sākās darbs, risks, atbildība. Naudas nekādas gan īpaši nebija, bet tambrīdim likās gana. Piedzima puika. Atsvešinājos no vīra. Faktiski - viss svarīgākais notika tieši deviņdesmitajos, dažādā ziņā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2008-12-11 22:30 (saite)
kā tāds pagrieziens

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?