Man deviņdesmitie bija ļoti īpaši. Deviņdesmiti gadu otrā pusē sāku labāk dzīvot. Pārvācos no maza dzīvokliša bez ērtībām Pārdaugavā uz lielu un ar ētībām centrā Mūsu denacionalizētajā māja. Tambrīdim - enormāli šikā, ar vannu (!!!!!) un baltām, grubuļainām tapetēm. Sākās darbs, risks, atbildība. Naudas nekādas gan īpaši nebija, bet tambrīdim likās gana. Piedzima puika. Atsvešinājos no vīra. Faktiski - viss svarīgākais notika tieši deviņdesmitajos, dažādā ziņā.