Man patīk Raupa jaunā grāmata. Atzīšos, es neesmu Raupa daiļrades eksperte, un līdz šim man par viņu bija paviršs priekšstats, t.i. es pa lielam zināju, kā viņš raksta, bet pārāk neiedziļinājos. Tad nu šo Putn skatu kā atsevišķu parādību, un man ļoti patīk. Būtībā tas viss ir viens dzejolis, kuru vieglāk uztvert, ja iztēlojas, kā autors to lasa skaļi. Jo, piekritīšu, "vecā samežģītība", visi tie jokainie lauzumi un lielie burti man šķiet traucējoši. Taču, no otras puses, "normālā" salikumā viņš kaut ko zaudētu. Un pats teksts ir ļoti labs. Kā tādi burvju vārdi. Tas ir viens no iespējamiem ļoti labas dzejas veidiem.