jā, ir labs, bet nezinu, iespējams tas saistīts arī ar to, ka uzvāri man kaut ko pāejošu un dzīvo damies ir vai vismaz ir bijuši vieni no man tuvākajiem dzejas krājumiem ever, bet šis likās blāvāks, drīzāk nevis Raupa dzejnieka brieduma krājums, bet pārejas perioda krājums, aptuveni ir pat skaidrs, uz kuru pusi tā pāreja varētu vest (skat. dzejoļu ciklu, kas sākas 58. lapaspusē). krājums liekas kruts tieši ar to, ka Raups mēģina atrast sev jaunus izteiksmes veidus, apzinoties, ka uzvāri man kaut ko... ir ideāls mākslas darbs, lai arī cik skaļi nebūtu šie vārdi. līdz ar to tie uktā lulu dzejoļi, kas ieturēti ierastajā Raupa dzejoļu stilā un, jāatzīst, ir spēcīgi, man tomēr šķiet, atvainojos, nedaudz garlaikojoši, tādi, kas atstrādā Raupa poētiku, un nepasaka neko jaunu, neko tādu, ko mēs nebūtu no viņa lasījuši iepriekš.