annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2008-02-17 23:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pazemojoši, bet mana dzīves kvalitāte, vismaz ja kopā ar bērniem, acīmredzot ir ļoti atkarīga no Mārtiņa klātbūtnes. Šīs brīvdienas bija daudz labākas. Jā, gribas paļauties. Pārējie iemesli varētu būt citāds atmosfēras spiediens, labāks zvaigžņu stāvoklis, tikko nopirkta bērnu filma (kā man patīk svētdienā pagulēt pusdienlaiku, ja aiz durvīm neviens nekašķējas) plus vēl vakar visi kopā bijām ciemos, vakars patīkamā gaisotnē. Kas to būtu domājis, ka es tā ienīdīšu ikdienu, sadzīvi, kuru pati agrā jaunībā tiku gluži vai glorificējusi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]merkela
2008-02-18 15:50 (saite)
Ar brāli (4 gadu starpība, viena istaba) pārstājām viens otru nīst un sist tikai pēc tam, kad viņš iestājās augstskolā un aizbrauca uz Rīgu. Pēc tam tikāmies ne tik bieži. Vai arī pieaugām un iemācījāmies savaldīties.
Bet mamma iemācīja, iedzina mūsos gandrīz ar varu domu, ka, lai arī mājās ir karš, tomēr ārpusē brālim (māsai) būs jānostājas māsas (brāļa) pusē un jāaizstāv viņš neatkarībā no jebkā, tai skaitā, savstarpējā naida. Šobrīd man šķiet, ka šis arī bija vienīgais veids kā mamma varēja ietekmēt tā laika attiecības.
Nu un protams, katru gadu bērni 3 mēneši prom no acīm, laukos :)

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?