Šonakt nosapņoju viņas kāzas. Mani nepaaicināja. [..]

***

Tas viss skar mani daudz smagāk un dziļāk nekā es to izrādu. Laikam tā visa turēšana iekšā (jo nav jau, kam īsti padalīties vairs, viņa jau bija tas cilvēks, u kno..) neko labu veselībai nenodara.

***

Pamanu, ka sāpes, skumjas un aizvainojums lēnām pārtop par dusmām un viltotu naidu. Zinu, ka tas nav pareizi, bet šobrīd, šķiet, tā ir vieglāk.

***

Šorīt, atverot acis, ļoti skaidri un izteikti sajutu rudens smaržu. Tas bija mūsu laiks. Šis būs mans pirmais rudens ļoti vientulīgā dvēseles vienatnē.

***

Vismaz darbs no mājām un silta tējas krūze, kā arī apmākušais un mitrais laiks aiz loga nedaudz papildina vientuļo smeldzi ar nelielu siltuma devu. Both, gan fiziski iekšķīgi, gan arī morāli iekšķīgi.

Es tikko daļēji redzēju video (uzpeldēja FB laikjoslā), kā 3, izskatās, musulmaņi piekāra suni pie grieztiem un dauzīja to ar bomjiem. Suns kauca, viņi ņirgājās un smagi viņu traumēja visos iespējamos veidos.
Es nesaprotu vairākas lietas, tajā skaitā to, kāpēc vispār skatījos to video (sāku, jo man tas šķita kaut kāds prikols sākumā ar neīstu radību), bet visvairāk man smadzene plīst vietā, kur tie trīs monstrālie "radījumi" eksistē.
Es galīgi nesaprotu.
Pat vēl vairāk. Man dreb rociņas un man ir tāds kamols kaklā. Man sāp sirsniņa un no negatīvajām emocijām palika ļoti slikti. Nāk vēmiens, reibst n shit.
Es nesaprotu, kā tādi izdzimteņi eksistē. Es nesaprotu, nesaprotu un nesaprotu. Un es ļoti sev apsolos, ka maksimāli centīšos likvidēt šāda veida saturu no manas FB laikjoslas.

Laikam jāsāk masveidā dzēst ārā arī paziņas un šķietami ļoti foršus cilvēkus no draugiem, ja viņi dažās jomās ir neaptēsti un klaji nevajadzīgi rupji un debīli.

Interesanti vērot, kā paziņas man apkārt ātri saderinās un apprecas.

Interesantāk ir tas, ka "ātri" to dara tieši šādi cilvēki (mans un vienīgi mans subjektīvais novērojums):

1) tikko pēc šķiršanās jaunās attiecībās. Tie ir cilvēki, kas ir pavadījuši ilgu laiku stagnējošās un problemātiskās, taču arī trakās un kaislīgās attiecībās ilgu laiku. Parasti gadiem ilgu. Pēc šādas izšķiršanās parasti viena vai abas puses ātri vien atrod nākamo partneri, ar kuru tad attiecības strauji (parasti nepilna gada - divu laikā) pāriet uz nākamo līmeni aka saderināšanos, kam seko kāzas. Nereti par/ap to laiku iepeld arī bērns/i.
2) laiks iet, bet attiecību kā nav, tā nav. Tie ir cilvēki, kas jau ilgu laiku nevar rast mieru attiecībās, nevar atrast "savu īsto". Tā laiks iet, šie paliek arvien vecāki (parasti ap trīsdesmit un vairāk gadu), bet attiecību normālu nav bijis gadiem. Tad viņi atrod beidzot sev partneri un, gluži kā ķeroties pie pēdējā salmiņa, ātri vien noprec to.

Visu pārējo kategoriju cilvēki iet +- standarta ceļu: izveido attiecības, tad uzsāk kopdzīvi, tad vai nu izšķiras vai arī turpina savu dzīvi nu jau ģimenes un/vai laulību formātā.

Es pēc noklusējuma nevienu nekad neienīstu, ir tikai darbības un vārdi, kas manī var izraisīt pret kādu nepatiku.
Bet interesanti, ka tas nav vienīgais - tie cilvēki, kas izjūt antipātiju pret mani, - daļa no viņiem pilnīgi automātiski izraisa nepatiku manī pret viņiem, tiesa, liekot pievērst uzmanību uz viņu nejaukajām īpašībām, nevis tāpat vien, ka es viņiem nepatīku.
Diez, tas tā dabiski? oO_

"To make people feel happy, we have to be happy ourselves first."

Bet kā tur ir ar skumjām? Tā arī ir cilvēku daļa. Un man skumjas mēdz šķist arī pievilcīgas, piemēram. Hm. oO_

Umm, wait, ko es esmu palaidusi garām? Pa kuru laiku manā to cilvēku listē, kuri ir mani piecibojuši, uzradies tik daudz visādu mistisku būtņu?
Es mulstu un esmu patīkami ieintriģēta. Būs man kādā brīvākā vakarā ar vīna glāzi pie lūpām jāpalasa, kas gan šie tādi ir un kas par vēžiem viņu burtos dzīvo.

#maziņšprieciņš