Šonakt nosapņoju viņas kāzas. Mani nepaaicināja. [..]

***

Tas viss skar mani daudz smagāk un dziļāk nekā es to izrādu. Laikam tā visa turēšana iekšā (jo nav jau, kam īsti padalīties vairs, viņa jau bija tas cilvēks, u kno..) neko labu veselībai nenodara.

***

Pamanu, ka sāpes, skumjas un aizvainojums lēnām pārtop par dusmām un viltotu naidu. Zinu, ka tas nav pareizi, bet šobrīd, šķiet, tā ir vieglāk.

***

Šorīt, atverot acis, ļoti skaidri un izteikti sajutu rudens smaržu. Tas bija mūsu laiks. Šis būs mans pirmais rudens ļoti vientulīgā dvēseles vienatnē.

***

Vismaz darbs no mājām un silta tējas krūze, kā arī apmākušais un mitrais laiks aiz loga nedaudz papildina vientuļo smeldzi ar nelielu siltuma devu. Both, gan fiziski iekšķīgi, gan arī morāli iekšķīgi.

Šonakt atkal bija sapnis par viņu [..].

Šoreiz mēs /ar vēl kādu cilvēku, sākotnēji divatā/ bijām manā Ziepniekkalna māju istabā, un es atradu uz sava istabas galda kaut kādu mistisku dāvaniņu.
Pie dāvaniņas klāt bija pielikta nozīmīte, kas vēstīja "patiesībā man vienkārši aizliedza ar tevi draudzēties - es vienmēr esmu bijusi, esmu un būšu tavs draugs!"

No sākuma nedaudz apmulsu, bet drīz dīvainas kustības pavīdēja no aizkaru puses. Iepriekš paslēpusies aiz aizkariem, iznāca viņa - smaidīga, ļoti, ļoti; līdz pat kauliem patiesi sirsnīga un mīlestības pilna. Mēs apskāvāmies un es no priekiem lēkāju kā tāds mazs bērns.

Viņa gan nerunāja, bet bez vārdiem viss bija saprotams - kāds neļāva viņai ar mani komunicēt, bet viņa vienmēr bija, ir un būs man blakus. Un es - blakus viņai.

Šī bija viena no ļoti retajām reizēm, kad stiprais dzimums mūsu attiecībās bija viņa, nevis es - pārlaimīga un ļoti atvieglota, es uzvedos kā mazs, neaizsargāts bērns, kam tikko atgrieza kaut ko ļoti tuvu un mīļu, ko iepriekš kāds bija nozadzis.

O, sapņi. Ik pa laikam jūs mani turpināt lutināt. Paldies par to [:

Es vispār sievietes kā tādas nepanesu - nu, es viņas protu lielākoties novērtēt tikai vizuāli, mentāli man lielākā daļa liekas pilnīgas drazas un grabažas. (No 45 cilvēkiem, kas aicināti uz pasākumu, dāmas ir 7, tātad var aptvert manu nedraudzēšanos ar sievietēm pakāpi)
Tāpēc ir divas lietas, par ko priecājos: par to, ka tas ļoti nelielais dāmu bars, ar ko mēdzu biežāk komunicēt un kādreiz arī "satusēt", ir ļoti, ļoti interesantu, daiļu un sakarīgu dāmu bars. Pie tam, tās divas-trīs, kas ir ierindojušās vistuvāk manai sirsniņai, ir vienkārši izcilas. Lieliskas, skaistas, interesantas un foršas.
Otrā lieta ir šīsdienas mega lielais prieciņš par to, ka esmu atradusi dāmu (vismaz šim vakaram), kas labprāt tiek un dodas ar mani uz kādu pasākumu, kurš parasti neinteresē dāmām no iepriekš minētā loka. Tas reāli nozīmē to, ka man ir vēl +1 smuka un, cik nu maz pazīstu, interesanta un patīkama dāma, ar kuru var aiziet kaut kur pasēdēt, iedzert, ieēst, aiziet uz pasākumu... Krč, cipa, ehm, tā kā draudzēties?!

Cool.
E. priecīga.