Ieraugot skaistu vīriešpurniņu, papriecājoties par to un pēcāk ieraugot viņa dzimšanas gadu... kas ir vismaz 5 gadus vēlāks par manējo...
Es pēkšņi sajūtos veca. Atkal. Tā notiek jau reizi trešo vismaz. :D

Bet vispār, tāds nīkulīgs garastāvoklis. Nakts vidū pamodos ar pilnībā ciet aizsistu vienu nāsi un ar galvassāpēm, ar saaukstēšanās sajūtu. Rītu aizvadīju ar 20min vēdersāpēm. Kārtējām. Pietrūkst dzīvē asuma un dzīves garšas. Vēl baigi izbesī ārā tas, ka tad, kad es to reto reizi cenšos ar kādu uzturēt komunikāciju un pat cenšos rakstīt kādam, lai tikai virzītu un uzturētu to komunikāciju (jo es parasti vispār īsti ne ar vienu nesarakstos un tā), tad man pretim to nedod. Bet laikam jau tāds kretīns kā es ir pelnījis šito, jo pieņemu, ka daudziem man tuviem cilvēkiem vispār ir tikpat liels besis katru reizi, kad es viņiem neatbildu vai atbildu ļoti jēli un pasīvi. Saņem pēc nopelniem, saucas.

Ā, un vēl - es atkal jūtos baigi pārgurusi. Gribu atpūsties. Gribu atvaļinājumu. Un nevis 1 nedēļu gadā, bet normāli, 1x 2 nedēļas, 2x pa 1 nedēļai. Un vēl es gribu vairāk apņēmības. Un spēt vismaz reizi nedēļā aizvilkties uz darbu ar velo. Saņemies, latvieti. Ej un dzīvo. Centies vismaz...

Interesanti vērot, kā paziņas man apkārt ātri saderinās un apprecas.

Interesantāk ir tas, ka "ātri" to dara tieši šādi cilvēki (mans un vienīgi mans subjektīvais novērojums):

1) tikko pēc šķiršanās jaunās attiecībās. Tie ir cilvēki, kas ir pavadījuši ilgu laiku stagnējošās un problemātiskās, taču arī trakās un kaislīgās attiecībās ilgu laiku. Parasti gadiem ilgu. Pēc šādas izšķiršanās parasti viena vai abas puses ātri vien atrod nākamo partneri, ar kuru tad attiecības strauji (parasti nepilna gada - divu laikā) pāriet uz nākamo līmeni aka saderināšanos, kam seko kāzas. Nereti par/ap to laiku iepeld arī bērns/i.
2) laiks iet, bet attiecību kā nav, tā nav. Tie ir cilvēki, kas jau ilgu laiku nevar rast mieru attiecībās, nevar atrast "savu īsto". Tā laiks iet, šie paliek arvien vecāki (parasti ap trīsdesmit un vairāk gadu), bet attiecību normālu nav bijis gadiem. Tad viņi atrod beidzot sev partneri un, gluži kā ķeroties pie pēdējā salmiņa, ātri vien noprec to.

Visu pārējo kategoriju cilvēki iet +- standarta ceļu: izveido attiecības, tad uzsāk kopdzīvi, tad vai nu izšķiras vai arī turpina savu dzīvi nu jau ģimenes un/vai laulību formātā.