Vakardienas patriotisma uzpluudi ir, protams, iislaiciiga un paarejosha paraadiiba, kas sevi izsmeels liidz ar ekonomiskaas situaacijas uzlaboshanos. Patriotismam un naconaalismam, cik nu man liekas un ja atminja nevilj, ir tendence piedziivot uzplaukumus dazhaadu kjibelju laikos.

Latvijaa patriotisms kopumaa ir tukshs un bezjeedziigs. Cilveeki varbuut sprauzh sev pie kruuts karoglentes un raud pie Akurateres dziesmaam, tachu, kaa paraadiijaas nesen vienaa peetiijumaa, nodoklju maksaashana vinjiem nav tik buutiska lieta. Tas, kas bija veerojams vakar, tam vispaar taa iisti nav sakara ar valsti. Cilveekiem laikam truukst sveetku. Nav ar ko apsveikt vienam otru, bet gribaas. Viss ir slikti visiem un te 18/11 ir kaa anesteezija bruucei, kas pashos pamatos tika uzpleesta divdesmit gadus atpakalj.