analgiins ([info]analgiins) rakstīja,
@ 2009-06-12 03:59:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Financial Times tikmeer raksta, ka situaacija Latvijaa norisinaas peec Argentiinas 2000.-2001. gada scenaarija: dzilja recesija, neprognozeeti liela kapitaala aizpluushana un nepiecieshamiiba atdot milziigus aareejos paraadus un to visu veel pastiprina nacionaalaas valuutas nestabilitaate.

Gluzhi taapat kaa Argentiinas gadiijumaa, SVF naakas sadarboties ar ljoti speeciigu varas veelmi nepieljaut nacionaalaas valuutas devalvaaciju, neskatoties uz makroekonomisko konjuktuuru.

FT atziimee, ka lata veertiibas pazeminaashana ir teju vieniigais veids kaa valsti glaabt no deflaacijas un reaalo ienaakumu krituma, kas recesiju tikai pastiprinaas.

Savukaart, drakoniskie valsts izdevumu samazinaajumi, kas stabilizeetu valsts kases bilanci, iisterminjaa veicinaatu recesiju un novestu pie virknes banku un uznjeemumu defolta (tieshi taa tas notika Argentiinaa), tachu paliidzees noveerst ilgterminja kriizi.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kautskis
2009-06-12 07:41 (saite)
Ak, kārtējie devalvācijas pravieši. Nuja, viņiem jau no malas labāk redzams.

Kā teiktu Godmanis, trīs lietas.

Pirmkārt, FT varētu būt tik laipni un paskaidrot, kas tad ir devalvācija, ja ne reālo ienākumu kritums. Ja es līdz šim saņemu uz rokas 350 latus, kas sanāk 500 eiro, bet pēc devalvācijas es joprojām saņemu tos 350 latus, bet tagad tie jau ir tikai 350 eiro — vai tad tas nav reālo ienākumu kritums?!

Otrkārt, FT arī varētu sniegt praktiskus padomus, kā tiem kredītņēmējiem, kas ņēmuši kredītus eiro (un absolūtais vairākums ņēma eiro), atmaksāt kredītus pēc tam, kad lats būs devalvēts. Turpinot piemēru — ja man katru mēnesi jāmaksā 200 eiro kredīts, man no tiem 350 jāatdod 140. Skarbi, bet vēl kaut kā var. Ja man pēc devalvācijas jāatdod jau 200, man paliek 150. Nu, piedodiet.

Treškārt, ar nepacietību gaidu, kad kāds devalvācijas fanāts paskaidros, kāds tad īsti labums no viņas būs. "Palīdzēs novērst ilgtermiņa krīzi"? Kā? Sagraujot Latvijas banku sistēmu un izputinot Latvijas kredītņēmējus? Vienīgais arguments, ko šad tad dzird, ir — tas palīdzēšot eksportam. Un te atkal ir trīs lietas — pirmkārt, kādam eksportam? Visā pasaulē ir krīze, eksporta tirgi ir ciet. Otrkārt, tādu pašu efektu var panākt ar algu samazināšanu. Kas, tāpat kā devalvācija, ir reālo ienākumu kritums, tikai te katrs uzņēmējs var izvēlēties pats — par cik griezt, lai varētu konkurēt. Treškārt, Latvijas eksportam daudz vairāk palīdzēs tas, ja mēs spēsim ieviest eiro. Stipri šaubos, vai lata devalvācija mums to palīdzēs izdarīt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]atiitis
2009-06-12 11:53 (saite)
Nu, samazinaas katrs saviem padotajiem algas, buus kritums. Bet peec tam (naakoshgad?) tik un taa vajadzees devalveet latu. Tad buus veel viens taads pats kritums. Labaak uzreiz devalveet.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kautskis
2009-06-12 12:18 (saite)
Kāpēc vajadzēs? Tas ir minējums vai pamatots apgalvojums? Un pat ja tā (par ko es stipri šaubos) — tad labāk tomēr dot ekonomikai mazu atelpas brīdi, nevis vienu pakaļ otram divus smagus triecienus — deflāciju un devalvāciju — un tad brīnīties, kāpēc nabadzīte gāžas nokautā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]atiitis
2009-06-12 12:28 (saite)
Tas ir tikai mans neprofesionaalja viedoklis. Es neredzu ar kaa paliidziibu lats var notureet savu veertiibu. Nav vairs ulmanjlaiki, kad Eiropai vajadzeeja bekonu un Latvija to leeti un garshiigi vareeja piedaavaat... vai radio. Pashreiz prevaleejoshais biznesa modelis ir "nopiru leeti aarzemees, pieliku savu % un paardodu tautieshiem". Ar taadu ekonomiku sho to var sasniegt, bet ne veertiigu valuutu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kautskis
2009-06-12 12:44 (saite)
Tik traki jau nav. Tas elementārais "pērc un pārdod" bizness jau pasen atdeva savas prevalējošās pozīcijas nekustamā īpašuma burbulim, un tagad abi ir laimīgi nogāzušies. Ir Latvijā gana daudz eksportētspējīgu uzņēmumu — kaut vai manā dzimtajā Valmierā ir stikla šķiedra un ugunsdzēšamo aparātu rūpnīca. Vai, piemēram, farmaceitiskajai rūpniecībai Latvijā tagad iet visnotaļ labi.

Bet vispār lats savu vērtību jau kopš sākta gala noturējis ar Latvijas Bankas rezervēm, nevis ar Latvijas ražošanu. Kad lats draud gāzties, viņi sapērkas latus kaudzēm, tad pēc kāda laika tie, kas pārdevuši, konstatē, ka latus tomēr arī vajag, un tad jau Latvijas Banka ar peļņu viņus var pārdot atpakaļ. Tagad taisni notiek tas "konstatē, ka vajag", un tūliņ vajadzētu būt "ar peļņu pārdod atpakaļ".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]atiitis
2009-06-12 12:49 (saite)
Mjaa, iespeejams paaraak daudz uzsuucu masu meediju raidiitaas negaacijas. katraa gadijumaa man ljoti gribeetos, lai notiktu kaa tu raksti :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?