Uzrakām lauciņu, sastādījām kartupeļus. Ziemā savāktos pelnu maisus izkratījām pērnajās vagās, tur augs sīpoli. Un man pilnīgi nelabi paliek, klausoties Aidi Tomsonu vai kaut kādus murgus par universitāšu konkurētspējas palielināšanu, anonīmu zvanītāju sūdzības par to, ka nevarot kvalificētu darbaspēku atrast (nu, tad ņemiet un apmāciet paši, ibio!). Tas viss šķiet tik ačgārns, bezjēdzīgs un no realitātes atrauts, kad atkal ieraugi, kas Kasparam sakāms šajā sakarā.
Kad es vienreiz iemācīšos neklausīties radio un nelasīt presi?
Kad es vienreiz iemācīšos neklausīties radio un nelasīt presi?
avīzēs labās lietas neraksta.
Principā es vienmēr cenšos paturēt prātā, ka tās nav problēmas, bet gan kāda nerealizētās intereses, tomēr reizēm viss izklausās tik īsts, ka gribas noticēt. Nedrīkst, bet gribas.
No meliem jātiek prom.
Re: avīzēs labās lietas neraksta.
Re: avīzēs labās lietas neraksta.
Paņem radio, kuram jānoskaņo uz stacijas ar griežripu (un noskaņo uz kādu muzikas kanālu) Tādējādi negribēsies tik bieži mainīt stacijas :D
Par avīzēm - laikam jāzaudē interese tajās ieskatīties.