Pilota memuāri.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Uzrakām lauciņu, sastādījām kartupeļus. Ziemā savāktos pelnu maisus izkratījām pērnajās vagās, tur augs sīpoli. Un man pilnīgi nelabi paliek, klausoties Aidi Tomsonu vai kaut kādus murgus par universitāšu konkurētspējas palielināšanu, anonīmu zvanītāju sūdzības par to, ka nevarot kvalificētu darbaspēku atrast (nu, tad ņemiet un apmāciet paši, ibio!). Tas viss šķiet tik ačgārns, bezjēdzīgs un no realitātes atrauts, kad atkal ieraugi, kas Kasparam sakāms šajā sakarā.

Kad es vienreiz iemācīšos neklausīties radio un nelasīt presi?
  • "Kad es vienreiz iemācīšos neklausīties radio un nelasīt presi?"
    Paņem radio, kuram jānoskaņo uz stacijas ar griežripu (un noskaņo uz kādu muzikas kanālu) Tādējādi negribēsies tik bieži mainīt stacijas :D
    Par avīzēm - laikam jāzaudē interese tajās ieskatīties.
    • Vai arī to cenai un saturam jāpārsniedz jebkādas sajēgas robežas. Oh, wait... that has already happened.
    • [Error: Irreparable invalid markup ('<lj-user="morphine">') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]

      Skat. komentāru pie <lj-user="Morphine"> teiktā. Radio neko tādu nedzirdēt - dienās saldu sīrupu lej ausīs, naktīs reizēm paveicas, bet tad nāk miegs. Un griežripa tur nepalīdz, taisni otrādi - kavē paveikt plānoto, kad jau atkal tuvojies radioaparātam, murminot "ejrrrrst-ejrrrrst-ejrrrrst.."
Powered by Sviesta Ciba