Pilota memuāri.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Uzrakām lauciņu, sastādījām kartupeļus. Ziemā savāktos pelnu maisus izkratījām pērnajās vagās, tur augs sīpoli. Un man pilnīgi nelabi paliek, klausoties Aidi Tomsonu vai kaut kādus murgus par universitāšu konkurētspējas palielināšanu, anonīmu zvanītāju sūdzības par to, ka nevarot kvalificētu darbaspēku atrast (nu, tad ņemiet un apmāciet paši, ibio!). Tas viss šķiet tik ačgārns, bezjēdzīgs un no realitātes atrauts, kad atkal ieraugi, kas Kasparam sakāms šajā sakarā.

Kad es vienreiz iemācīšos neklausīties radio un nelasīt presi?
  • Nav tik traki. :) Gadās arī kaut ko labu izlasīt vai dzirdēt. No otras puses - arī man dažkārt rodas vēlme atslēgties no ārpasaules, noslēdzoties pašai savā universā, kur nebūs ne politikas, ne ļaužu gaudas par to, cik viss ir slikti, un tamlīdzīgas lietas. Var jau teikt, ka domājošam cilvēkam jābūt lietas kursā par to, kas notiek pasaulē, taču šajā ziņā man patika kāda mūziķa (neatceros vairs vārdu) piebilde pie skaidrojuma par izvairīšanos no masu medijiem - ja nomainīsies karogs vai sāksies karš, gan jau kāds man par to pateiks.
    • avīzēs labās lietas neraksta.

      "Ja nomainīsies karogs vai sāksies karš, gan jau kāds man to pateiks..." :) :) :) :) Ideāli nobliezts!!
      Principā es vienmēr cenšos paturēt prātā, ka tās nav problēmas, bet gan kāda nerealizētās intereses, tomēr reizēm viss izklausās tik īsts, ka gribas noticēt. Nedrīkst, bet gribas.

      No meliem jātiek prom.
Powered by Sviesta Ciba