Pilota memuāri.

akls niknums un pilna patronu lente.

akls niknums un pilna patronu lente.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
:@ :@ Šorīt pamodināja Vektere ar savu krimināli sodāmo muldēšanu radio ēterā!!!!! "...nu, mēs jau neizvēlamies, kad piedzimt, dzīves objektīvā jēga ir nomirt, kas teicis, ka zemes virsū jābūt paradīzei.." & stuff. Turpinot tādā pašā garā - neesam nekas vairāk par staigājošiem gaļas blāķiem, kas kaut kādā mistiskā manierē evolūcijas gaitā iemācījušies runāt un staigāt... BĻE!!

DUSMĀS izslēdzu rādžu!! Gribējās mest viņai ar kurpi (vismaz arābi mani saprastu.. :D )!! Ir taču nabaga cilvēki, kuriem nav citu informācijas avotu, un kuri tam visam TIC! Kuri sev iedveš, ka nav tik slikti, lai nebūtu sliktāk, ka neko īsti mainīt nevar, jo 'tā tas ir vēsturiski bijis'. Viņas vārdi "...cilvēki savā būtībā ir naivi kā bērni ticot, ka reiz sirmā senatnē nevienam nekā nav trūcis, visi dzīvojuši mierā un saticībā. 'Zaudētās paradīzes sindroms'." A bet jautājums - KĀPĒC?!?! KĀPĒC, ellē-ratā!?!?! Varbūt tāpēc, ka tieši tā arī bija, pirms tika radīta šī VERDZĪBAS IEKĀRTA.

Pseido-Geštaltterapeite, _ļe!

/Labi, bet tas ir meinstrīms, ko gan tu cerēji sagaidīt, J.?!
  • Heh, tas, ka cilvēki nekad nebūs pilnīgi (neradīs paradīzi) ir skaidrs.
    Taču varbūt mēs tiešām ilgojamies pēc tās Dieva valstības, bet lielākā daļa cilvēku atsakās no tās, jo ir pārāk lepni un tic, ka var radīt to paši (nu nēēvar, nevar, attopieties taču!). Tāpēc jau cilvēki ņirgājas par Dievu un Jēzu, jo zina, ka Kristus runāja patiesību, bet tā patiesība liek būt pazemīgam, bet tas jau nu reiz ir pret to grēcīgo cilvēka dabu, kurai daži tik ļoti pieķeras, bet pēc 20.gs sātaniskās hiperpropagandas jau uzskata to par neizbēgamo defaultu. Ehh... Viss ir tik vienkārši, bet labā/ļaunā izvēles vietā mums piedāvā izvēlēties mazāko no ļaunumiem, un tas šinī gadījumā ir cilvēka lepnums un ambīcijas uzbūvēt ideālo pasauli pēc saviem ieskatiem (apustuļi Trockis, Ļeņins, Mao un tml.).
    • Nu, tur jau tā lieta, ka VAR!! Tāpēc jau tik izmisīgi cenšas par visām varītēm iegalvot, ka 'nekas neesi-neko nevari'. Universs ir kā fraktālis un katrs tā fragments ir ar to pašu potenciālu, kā viss lielais veidojums.

      Un, galu galā - kāpēc klausīties? Labāk vienkārši darīt.
      • Agri vai vēlu Tev nāksies atzīt, ka visi cilvēki paši no sevis nekad nebūs super-altruistiski, ģeniāli, gudri, skaisti, veikli, smaržīgi un draudzīgi.
        • Visi - protams, nē. Un tas arī nav kardināli nepieciešams, lai pārmaiņas varētu notikt. Ir jābūt tikai pārsvaram..
          • Ļeņins domāja/rīkojās tieši tā. Vot tev ir boļševiki.

            Tai pārmaiņai ir jānotiek no iekšas. Un tu nevari mainīt cilvēkus no iekšas no ārpuses :D Vai ne?
            Nu lūk, tāpēc nav vērts dedzināt sevi nost ar utopijām. Tā nav pasaule, kas jāmaina, bet tas, kā tu to redzi. Turklāt cilvēkiem nevajag tehnoloģisku palīdzību - garīgā joma ir tā, kurā ir katastrofāls iztrūkums. Piemēram, amišu komūnas (nekādu tehnoloģiju un svētbijīga paļāvība uz Dievu) ir nesalīdzināmi laimīgākas par visām Ņujorkām, Parīzēm, Venus-Floridām un Japānām.
            Vienīgais, kas mūs var glābt no tā neremdināmā iztrūkuma, ir Dievs, jo tieši pēc Viņa cilvēki tik šausmīgi slāpst, bet šī netīrā patēriņa kultūra tiek organizēta tā, lai novadītu šīs slāpes pie materiālām lietām, vienalga,vai tās būtu drēbes, smaržas, sekss vai tehnoloģijas - galvenais, lai tas nebūtu Dievs. Un jāatzīst, ka tiem kontrolieriem visai labi izdodas.
            Pēdējie 100 gadi - tehnoloģijas superuzplaukums un cilvēka superdegradācija.
            • Piedod, bet es neesmu Olimpiskais čempions kāpšanā uz viena un tā paša grābekļa. Ja pieļauj kļūdas, tad arī mācies no tām. Šis princips taču ir visas zinātnes pamatā. Un Utopija nav utopija, ja zina, kā līdz tai nonākt un, lai zinātu, kā līdz tai tikt, ir jāzina, ko vēlies. Un aizvien vairāk cilvēku vēlas, lai - pirmkārt - beigtos šis murgs, šī nemitīgā baiļu, nedrošības, dezinformācijas kampaņa. Lai beigtu mūs visus barot ar atziņu - "tā vienmēr ir bijis, tā vienmēr būs un vispār - turiet muti, šī ir labākā sistēma, kāda līdz šim pastāvējusi", jo pēdējie 100 gadi nav tehnoloģijas uzplaukums, bet gan tehnoloģijas STAGNĀCIJA, kurā Tev ir iegalvots, ka mīlestība ir konkrētu ķīmisku reakciju kopums tavā galvā, konkrētā smadzeņu reģionā un laimes hormonu narkomānijas paveids.

              Ja viss būtu bijis kā nākas, mums ar Tevi šeit šobrīd nebūtu šīs sarunas.
              • Zinātne neatrisinās dvēseles problēmas, kas ir visu nelaimju pamatā.
                • Tāpat kā tās neatrisinās arī pliks garīgums. Tikai apvienojot empīrisko ar garīgo var cerēt uz rezultātu.
                  • "Pliks garīgums" ir tas New Age sūds, ar kuru mēģina nosmērēt Bībeli.
                    Jēkaba 2:14-20
                    "Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt?
                    Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības,
                    bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, - bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz?
                    Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.
                    Bet gan kāds teiks: tev ir ticība, un man ir darbi. - Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem.
                    Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb.
                    Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?
                    "

                    Ticībai vienmēr seko darbi.
                    Tas, kurš tic cilvēkam, darīs ļaunus (lepnuma) darbus.
                    Tas, kurš tic Dievam, darīs labus (mīlestības) darbus.
                    Tas, kurš netic nekam, nosodīs tos, kas dara.
  • "mēs jau neizvēlamies, kad piedzimt, dzīves objektīvā jēga ir nomirt", "cilvēki savā būtībā ir naivi kā bērni ticot, ka reiz sirmā senatnē nevienam nekā nav trūcis, visi dzīvojuši mierā un saticībā" - tā jau arī ir. Bet tas, ka [sabiedrībā] neko nevar mainīt gan ir bullšits - ir simtiem veidu, kā panākt pārmaiņas, un simtiem iemeslu, kāpēc pārmaiņas sekmējas vai izgāžas, bez maz vai soli nevar paspert, neietekmējot sabiedrību kopumā. Tas "neko īsti mainīt nevar" ir tikai psiholoģisks mierinājums tiem, kas izgāžas.
    • well, again - kamēr vien dod iemeslu uzskatīt, ka nekad, nekad, nekad pagātnē kādā periodā dzīves līmenis nav bijis tik augsts, ka salīdzinājumā ar to mūsdienas ir tumšie viduslaiki, viss ir smuki, rōzā un pūkaini. Man tikai ir pamats uzskatīt, ka paši fundamentālie pamatprincipi - 'aksiomas', par to, kas mēs esam un kādi esam, ir blēņas. Kamēr tu tici, ka esi savu smadzeņu ķīmisko un elektrisko procesu 'produkts', kas beigs pastāvēt līdz ar pašu smadzeņu bioloģisko nāvi, tikmēr jau attiecīgā realitātes interpretācija ir it kā pareiza. Tikai nelaime tā, ka tās visas ir muļķības un visa materiālā pasaule pati par sevi ir gigantiska hologramma,so to speak..
      • Pilnīgi pieļauju, ka kādā vēstures posmā cilvēki ir bijuši laimīgāki nekā tagad, kaut arī "dzīves līmenis", tā kā mēs patreiz šo vārdu izprotam - ar visām ērtībām, mirstību un citām štellēm, ir bijis daudz zemāks. Un pilnīgi pieļauju, ka dzīves līmenis pirms gada mums bija augstāks, nekā tagad.
        Tikai Vektere, manuprāt, nerunā par objektīviem faktiem/vēsturi un dzīves līmeni, bet par to, ka jebkurā laikmetā lielai cilvēku daļai ir bijusi tendence uzskatīt, ka kādreiz zāle bija zaļāka, nemaz nedomājot par faktiem, bet vienkārši emocionāli tā jūtoties. Nu - tā ir tāda psiholoģiska nosliece (cognitive bias), kas piemīt gandrīz ikvienam cilvēkam, un cilvēki to lielākoties nemaz neapzinās.

        Par to pasaules/cilvēka izpratni. Pasaules/realitātes uztveres modelim būtībā ir tikai viens mēŗkis - spēt prognozēt nākotni. (No tā izriet arī presonīgā drošības sajūta, iespēja interpretēt pagātnes notikumus, spēja pieņemt lēmumus, utt.)
        Kamēr pieņemtais modelis ļauj uzticami prognozēt nākotni, viss ir ok. Ja parādās modelis, kas ļauj to darīt labāk - superīgi, mainām modeli. Slikts modelis cilvēku appiš - piemēram, modelis paredz, ka Jēzus palīdzēs, bet Jēzus nepalīdz - cilvēks ir sevi apčakarējis paļaujoties uz kaut ko, kas nepiepildās, vai, piemēram, modelis paredz, ka dzīvokļu cenas tikai kāps un visi uzvārīsies, bet burbulis plīst un visiem ir baigie sūdi. Tas, vai modelī ir gigantiska hologramma, superstīgas, lielais makaronu rijējs vai buda, būtībā nav svarīgi - galvenais, cik bieži cilvēks aplaužas.
        • P.S. Starp citu, šādā izpratnē slēpjas viens riebīgs paradokss - ja cilvēks tic pēcnāves dzīvei, bet ticība izrādās nepamatota, tad cilvēks nepaspēj aplauzties, jo ir jau beigts.
        • Manuprāt, runa ir vēl pat par kaut ko augstāku, svarīgāku. Piemēram, 'modeļa' būtība nav tikai sniegt iespēju paredzēt nākotni, bet objektīvi attēlot realitāti, aizvest atpakaļ pie pamatvērtībām - pie izvēles brīvības, personīgās brīvības, rīcības brīvības, utt. Spēt veidot vienotu, harmonisku, korektu realitātes atainojumu, dot brīvību personiskai izaugsmei. Un arī tas vēl nav viss.
          Dzīvei pēc nāves arī ir sava f-ja, tāpat kā dzīvības pastāvēšanai citur Galaktikā - tas viss fundamentāli maina paradigmu. Principus, pēc kuriem norisinās procesi uz šīs planētas. Bet Tu, Barvin, taču to zini. Visi mēs te to zinām. Un tomēr ar to nav gana, ja arī pārējie to nezina. Atceries to 'strādā-pērc-mirsti'. Viņi tiešām domā, ka tā ir realitāte, kaut arī tas tā nav. Un tāpēc ir laiks to visu mainīt. Galu galā - kamēr neviens nezina, ka var arī savādāk, viss teātris drīkst turpināties, bet, ja nu gadījumā kāds, kaut ko, kaut tikai pušplēstu vārdu..

          Ā, un final point. See - I believe in science. Taču īsto zinātni, kas ap šo laiku būtu aizvedusi mūs tālu ārpus šīs Saules sistēmas robežām, nolaupīja laikaposmā no 1899-1934.g.. Kopš tā laika mēs faktiski stagnējam, dzīvojam dogmu laikmetā. Un tāpēc vēl jo vairāk dusmas izraisa tie, kas mēģina šo stāvokli, kas faktiski nevienam tā īsti labumu nenes, vēl paildzināt. Turpināt. Pastiept garāku agoniju.

          now - don't you think?
          • Jā - tevis pieminētie punki noteikti attiecas uz pasaules uztveres modeli, bet tie, manuprāt, šā vai tā izriet no spējas prognozēt nākotni (t.i., spējas noteikt cēloņus un sekas). Nu, nevar būt izvēles brīvība, ja cilvēkam nav priekštata par to, pie kādām sekām novedīs viņa izvēle - nu, izvēle nozīmē nevis paņemt melnu vai baltu bumbiņu, bet saprast, kas mainīsies no tā, vai paņems melnu vai baltu.
            Vienīgais, kas iziet ārpus spējas prognozēt nākotni ir, kā tu saki, spēja "objektīvi attēlot realitāti" - t.i., identificēt un nosaukt dažādas lietas, piemēram "tur guļ akmens" vai "patreiz man kabatā ir 3 santīmi". Bet līdzko mēs sākam interesēties par to, kā šas lietas ir savstarpēji saistītas un ietekmē viena otru (santīmi man ir kabatā tāpēc, ka es tos tur ieliku), tā uzreiz ir jāņem vērā laiks un cēloņi/sekas, tatad tas atkal nonāk līdz nākotnes prognozēšanai.
            Es nesaku, ka nākotnes prognozēšana ir svarīga pati par sevi, drīzāk tā ir svarīga dēļ visām tām lietām, kas no šīs spējas izriet. Un es to prognozēšanu uzsveru un izceļu tikai tāpēc, ka, nu, tas ir vienkāršojums, kas ļauj izteikt daudzas un sarežģītas lietas īsā teikumā. Tāpat, kā, tiek lietots vārds cirks - viens vārds, bet apraksta gan klaunus, gan akrobātus, gan dresētus suņus, gan biznesa modeli, gan ēkas tipu, gan daudz ko citu.

            Anyway, cilvēka prāts nav bezizmēra un nespēj vienlaikus aptvert visu - realitāte cilvēkam ir tas, uz ko viņš tajā brīdī koncentrējas - kaut vai "strādā-pērc-mirsti". Tas, uz ko cilvēkam vajadzētu koncentrēties, ir ļoti strīdīgs jautājums, par ko varētu kašķēties nedēļām, un šā vai tā nevarētu atrast risinājumu, kas patīk visiem. Tāpēc tas parasti beidzas ar to, ka sabiedrība sadalās subkultūrās, kur līdzīgi domājošie pārsvarā tusē kopā ar līdzīgi domājošiem, pārsvarā ignorē citu cilvēku viedokļus, bet sāk kašķēties, brīžos, kad citu cilvēku darbības sāk traucēt pašu dzīvesveidam. Anyway, ja tev šķiet, ka tavs pasaules uztveres modelis/dzīvesveids ir labāks nekā citiem - go ahead, neviens tev neliedz to propagandēt un pārvilināt cilvēkus savā pusē, un eventuāli, ja savāc pietiekami daudz cilvēku, vari mainīt arī spēles noteikumus, kas attiecas uz visiem, t.i., likumus.

            Par "īstās zinātnes nolaupīšanu" neko daudz nezinu - esmu dzirdējis baumas, man tas stipri atgādina sazvērestības teoriju, bez tam vēstures interpretācija ir sasodīti neprecīza/tendencioza padarīšana - pat redzot konkrētus artifaktus/dokumentus no attiecīgā laikmeta, ir ārkārtīgi grūti uzkonstruēt, kā tad tur īsti notika. Summējot - esmu skeptiski noskaņots, bet precizē, kas tās tieši ir par labumu nenesošajām dogmām, kuras vajadzētu "uzmest".
            • Ā, nu sorr, tad es mazlietiņ sajaucu nākotnes prognozēšanu ar nākotnes veidošanu. :D Tur ir atšķirība. Un, jā - piekrītu. Tas ir nenoliedzami svarīgi.

              Par prātu arī tas ir tāds stiepts jēdziens - jādefinē, par kuru 'prātu' ir runa. Ja tā ir 'apziņa', kas pārsvarā ieslodzīta 4D (X,Y,Z,t) pasaulītē un dēļ tās seriālās (virknes) uzbūves un sasaistes ar laiku kā 4to asi, kura 'kadru pa kadram' bīda uz priekšu 'realitāti' ir ierobežota, tad - jā. Bet tiklīdz uzrāpjas augstākā līmenī (i.e. - 'zemapziņa', kas patiesībā ne vella nav zemapziņa), kur viss pēc būtības notiek vienlaicīgi (parallel processing), tā automātiski visi ierobežojumi pazūd. Ņemot vērā, ka es pats vienu vai 2as reizes savā mūžā esmu atradies tādā stāvoklī, varu vien teikt - tas ir kaut kas AWESOME!

              Tāpat arī par to 'zinātnes nolaupīšanu' - ja es ko tādu gandrīz tiešā tekstā 'off the record' sarunā dzirdu no institūta zinātnieka, tad tas TOČ kaut ko nozīmē. Konkrētais piemērs ir par ūdeņraža iegūšanu ar netradicionālām metodēm - momentā metās virsū ar tipisko 'pseidozinātne' trafaretu, bet defaultā es runāju, piemēram, par Dīraku un negatīvās EM enerģijas modeli (linki te un te.)
              • "kur viss pēc būtības notiek vienlaicīgi (parallel processing), tā automātiski visi ierobežojumi pazūd."
                Jā, paralēlā procesēšana ir ļoti ātra un jaudīga, salīdzinājumā par parasto lineāro apziņu, bet nevar būt neierobežota, jo smadzenēs ir tikai tik daudz neironu, cik tur ir.
                Palasīšu brīvdienās par Dīraku, izklausās interesanti.
              • Ļoti interesanta teorija. Tev gadījumā nav arī kāds links, kur tā tiek kritizēta?
                • Mmm... nē. Wikipēdijā moš vari paskatīties.

                  Ar to kritiku ir tā, ka par cik ir ļoti daudz dažādu mašīnu un ģeneratoru pēdējā gadsimta laikā tapuši, kas demonstrējuši ar negatīvo enerģiju saistīto fenomenoloģiju (I^2R aukstuma gain's, t.i. parastā pretestība ar šo enerģiju kļūst par pastiprinātāju, nevis zuduma avotu, utt. utjpr..), tad grūti tur vairs ko kritizēt.
Powered by Sviesta Ciba