![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jā - tevis pieminētie punki noteikti attiecas uz pasaules uztveres modeli, bet tie, manuprāt, šā vai tā izriet no spējas prognozēt nākotni (t.i., spējas noteikt cēloņus un sekas). Nu, nevar būt izvēles brīvība, ja cilvēkam nav priekštata par to, pie kādām sekām novedīs viņa izvēle - nu, izvēle nozīmē nevis paņemt melnu vai baltu bumbiņu, bet saprast, kas mainīsies no tā, vai paņems melnu vai baltu.
Vienīgais, kas iziet ārpus spējas prognozēt nākotni ir, kā tu saki, spēja "objektīvi attēlot realitāti" - t.i., identificēt un nosaukt dažādas lietas, piemēram "tur guļ akmens" vai "patreiz man kabatā ir 3 santīmi". Bet līdzko mēs sākam interesēties par to, kā šas lietas ir savstarpēji saistītas un ietekmē viena otru (santīmi man ir kabatā tāpēc, ka es tos tur ieliku), tā uzreiz ir jāņem vērā laiks un cēloņi/sekas, tatad tas atkal nonāk līdz nākotnes prognozēšanai.
Es nesaku, ka nākotnes prognozēšana ir svarīga pati par sevi, drīzāk tā ir svarīga dēļ visām tām lietām, kas no šīs spējas izriet. Un es to prognozēšanu uzsveru un izceļu tikai tāpēc, ka, nu, tas ir vienkāršojums, kas ļauj izteikt daudzas un sarežģītas lietas īsā teikumā. Tāpat, kā, tiek lietots vārds cirks - viens vārds, bet apraksta gan klaunus, gan akrobātus, gan dresētus suņus, gan biznesa modeli, gan ēkas tipu, gan daudz ko citu.
Anyway, cilvēka prāts nav bezizmēra un nespēj vienlaikus aptvert visu - realitāte cilvēkam ir tas, uz ko viņš tajā brīdī koncentrējas - kaut vai "strādā-pērc-mirsti". Tas, uz ko cilvēkam vajadzētu koncentrēties, ir ļoti strīdīgs jautājums, par ko varētu kašķēties nedēļām, un šā vai tā nevarētu atrast risinājumu, kas patīk visiem. Tāpēc tas parasti beidzas ar to, ka sabiedrība sadalās subkultūrās, kur līdzīgi domājošie pārsvarā tusē kopā ar līdzīgi domājošiem, pārsvarā ignorē citu cilvēku viedokļus, bet sāk kašķēties, brīžos, kad citu cilvēku darbības sāk traucēt pašu dzīvesveidam. Anyway, ja tev šķiet, ka tavs pasaules uztveres modelis/dzīvesveids ir labāks nekā citiem - go ahead, neviens tev neliedz to propagandēt un pārvilināt cilvēkus savā pusē, un eventuāli, ja savāc pietiekami daudz cilvēku, vari mainīt arī spēles noteikumus, kas attiecas uz visiem, t.i., likumus.
Par "īstās zinātnes nolaupīšanu" neko daudz nezinu - esmu dzirdējis baumas, man tas stipri atgādina sazvērestības teoriju, bez tam vēstures interpretācija ir sasodīti neprecīza/tendencioza padarīšana - pat redzot konkrētus artifaktus/dokumentus no attiecīgā laikmeta, ir ārkārtīgi grūti uzkonstruēt, kā tad tur īsti notika. Summējot - esmu skeptiski noskaņots, bet precizē, kas tās tieši ir par labumu nenesošajām dogmām, kuras vajadzētu "uzmest".
Vienīgais, kas iziet ārpus spējas prognozēt nākotni ir, kā tu saki, spēja "objektīvi attēlot realitāti" - t.i., identificēt un nosaukt dažādas lietas, piemēram "tur guļ akmens" vai "patreiz man kabatā ir 3 santīmi". Bet līdzko mēs sākam interesēties par to, kā šas lietas ir savstarpēji saistītas un ietekmē viena otru (santīmi man ir kabatā tāpēc, ka es tos tur ieliku), tā uzreiz ir jāņem vērā laiks un cēloņi/sekas, tatad tas atkal nonāk līdz nākotnes prognozēšanai.
Es nesaku, ka nākotnes prognozēšana ir svarīga pati par sevi, drīzāk tā ir svarīga dēļ visām tām lietām, kas no šīs spējas izriet. Un es to prognozēšanu uzsveru un izceļu tikai tāpēc, ka, nu, tas ir vienkāršojums, kas ļauj izteikt daudzas un sarežģītas lietas īsā teikumā. Tāpat, kā, tiek lietots vārds cirks - viens vārds, bet apraksta gan klaunus, gan akrobātus, gan dresētus suņus, gan biznesa modeli, gan ēkas tipu, gan daudz ko citu.
Anyway, cilvēka prāts nav bezizmēra un nespēj vienlaikus aptvert visu - realitāte cilvēkam ir tas, uz ko viņš tajā brīdī koncentrējas - kaut vai "strādā-pērc-mirsti". Tas, uz ko cilvēkam vajadzētu koncentrēties, ir ļoti strīdīgs jautājums, par ko varētu kašķēties nedēļām, un šā vai tā nevarētu atrast risinājumu, kas patīk visiem. Tāpēc tas parasti beidzas ar to, ka sabiedrība sadalās subkultūrās, kur līdzīgi domājošie pārsvarā tusē kopā ar līdzīgi domājošiem, pārsvarā ignorē citu cilvēku viedokļus, bet sāk kašķēties, brīžos, kad citu cilvēku darbības sāk traucēt pašu dzīvesveidam. Anyway, ja tev šķiet, ka tavs pasaules uztveres modelis/dzīvesveids ir labāks nekā citiem - go ahead, neviens tev neliedz to propagandēt un pārvilināt cilvēkus savā pusē, un eventuāli, ja savāc pietiekami daudz cilvēku, vari mainīt arī spēles noteikumus, kas attiecas uz visiem, t.i., likumus.
Par "īstās zinātnes nolaupīšanu" neko daudz nezinu - esmu dzirdējis baumas, man tas stipri atgādina sazvērestības teoriju, bez tam vēstures interpretācija ir sasodīti neprecīza/tendencioza padarīšana - pat redzot konkrētus artifaktus/dokumentus no attiecīgā laikmeta, ir ārkārtīgi grūti uzkonstruēt, kā tad tur īsti notika. Summējot - esmu skeptiski noskaņots, bet precizē, kas tās tieši ir par labumu nenesošajām dogmām, kuras vajadzētu "uzmest".