| rudens klāt | 7. Okt 2009 @ 12:58 |
|---|
|
Šodien sēžu mājās. Izlēmu neaizbraukt uz fotoskolu. šonedēļ tur neesmu bijusi, bet gan jau to izdarīšu nākamnedēļ. Pirmdien visu dienu pa rīgu pavadīju ar savu draudzeni no Vācijas. Viņa bija te uz divām dienām caurbraucot. Jauki parunāt ar cilvēkiem no citām valstīm. Maike ar savu brāli aicina mani pie viņiem. Viņiem tas ir tik easy - come, you can stay at our place for all summer. We have so big house.. Dažreiz šķiet, ka tiešām - kamēr ir iespēja, kamēr mani kāds tur varbūt pat sagaidītu, ir jābrauc. Esmu jauna, varbūt pat mazliet traka. Kas gan slikts notiks, ja aizlaidīšos viena pati uz Vāciju? Tur tak viss ir tik "pareizi".. Nav jau pasaules otrā malā. pusotras dienas brauciena attālumā. Tomēr pavisam cita zeme un pasaule. četru gadu laikā esmu pamanījusi, ka vācieši ir pavisam savādāki kā letiņi. Neteikšu, ka labāki vai sliktāki. Bet atšķirīgi.
Tuvojas manas fakultātes iesvētības. Gan jau būs jautri. Es pieteicos pabildēt pasākumu, ceru, ka kkas arī sanāks. Tajā laikā jau pie manis dzīvos Eeva. Tad nu ņemšu viņu sev līdzi uz iesvētībām un pēc tam - uz klubiņu. Dažbrīd ienāk prātā - tagad ārā jau ir tik auksts laiks, ka sailgojos pēc Austra. Lai vai ko, bet viņš bija tik jauks. Un man ir tik ļoti žēl, ka nekas mums nesanāca. Vēljoprojām man uz galda stāv visas viņa dāvinātās rozes. Mamma par visām teica - "paskat, tik ilgi stāv vēl svaigas, laikam jau no sirds dāvinātas." Un bija jau arī. No sirds.Mūzika: Du bist meine liebe |
| ai, kā mugura sāp :D | 27. Sep 2009 @ 18:43 |
|---|
|
Es vienmēr ar sajūsmu klausījos stāstos par to, kā meitenes agrāk rakstījušas uz armiju saviem mīļotajiem puišiem vēstules. Es vienmēr arī tā gribēju, bet neticēju, ka tas ar mani varētu notikt. Un tad vēl Latvijā atcēla obligāto armiju... Bet tagad modernās meitenes raksta saviem draugiem uz armiju epasta vēstules. Un šo es izbaudu. Un tas ir sasodīti jauki :))Mūzika: Vanessa Mae - Back Street Prelude |
| svētdiena | 27. Sep 2009 @ 16:11 |
|---|
|
Sajūta, ka savu mūžu neesmu lasījusi tik daudz kartupeļu, cik šajā nedēļas nogalē salasīju ābolus. Tikai no divām ābelēm, bet tik un tā - daudzums ievērojams.
Sēžu katru brīvo brīdi pie datora, cenšoties pamācīties. Pa dienu nav neviena, kam lūgt padomu, vakaros parasti uzrodas kāds, kas skype čatā piedāvā interesantāk pavadīt laiku. Tā pēdējā laikā riebīgi izdarās Mārtiņš no foto skolas un Marko no Tallinas kompānijas. Tā kā pie manis brauks ciemos nākamnedēļ Maike no Vācijas, bet vēl pēc nedēļas - Eeva no Somijas, izlēmu pati arī kkur aizdoties. Piemēram, Eeva uz Helsinkiem mājās brauks caur Tallinu. Tad nu es iedomājos īstenu riebeklību - sestdienas rītā uzrakstīt Marko sms, ka vai viņš šovakar var bišku nolikt darba lietas malā, un parādīt kādu labu krodziņu, kā arī pēc tam piedāvāt savu mitekli kā naktsmītnes divām meitenēm. Pazīstot viņu, nedrīkst aizmirst piedraudēt, ka Eevai pat pirkstu nedrīkst piedurt. Zinu, ka viņam pirksti ir ietrenēti uz krūšturu attaisīšanu un citām lietām :P
Kā mani tracina, ka vienmēr vēlos dabūt to, no kā tikko atteicos. Mani pirksti niezt uzrakstīt Austrim. Jo es taču tomēr esmu īstena maita...Garastāvoklis:: klausos mīļāko EE grupu ever Mūzika: Vanilla Ninja - Don't go too fast |
|
Rīt ir piektdiena. Šodien ir ceturdiena. Studentu diena. Uz mani šie prieki un prieciņi neattiecas. Rīt skola, jāceļas 6:00. Un diena sāksies ar programmēšanu. Bez mājasdarba. Pēc tam angļu valoda. Tūlīt izpildīšu mājas darbu. Rīt tiekos ar Austri. Viņš pierunāja aiziet kopā uz Čili picu. Visi manējie domā, ka es vairs netiekos ar viņu. Es pat tā biju domājusi. Bet re kā, kļūdījos..
Tagad likšu savas pelēkās kartona loksnes un zīdpapīru starp tām - tas būs mans portfolio. Un fonā skan Pludmales tituldziesma. Tā filma bija tik tīra un iedvesmojoša, tāda pati kā šī dziesma.
Šodien skatījos filmu (500)Days of summer. Īpašas emocijas neatstāja, bet bija jauki noskatītos ko mīlīgu. It īpaši laikā, kad aiz loga kā ar spaiņiem gāž. Šādos brīžos es mīlu lielu krūzi ar laba, pienā vārīta kakao un savu nonēsāto kašmira džemperi. Un savus sapņus. Iedvesmojoties no Flash moba http://www.youtube.com/watch?v=A9CmZXSSYmc gribas arī iekš Lv kko uzrīkot. Ai, kā nepatīk pelēkā dzīve. Man pietiek ar brūnu apģērbu un kurpēm, nevajag tādu manu dzīvi iekrāsot. Bet slinkums mani tur savās važās. Lai gan - tas ir bērnišķīgi, vainot to svešo - slinkumu. It kā es pati nevarētu pateikt, ko vēlos.
Oktobrī atbrauks Eeva ciemos. Viņa no Helsinkiem brauks ar prāmi uz Tallinnu un tad ar autobusu uz Rīgu.Un pēc nedēļas atpakaļ brauks. Tāpat. Man iešāvās prātā mazā, nejaukā domiņa - doties līdzi līdz Tallinnai.Jā, esmu iesīkstējusi kā vecas eņģes - visu laiku savās dzirnavās maļu to pašu, to pašu, to pašu... Man ir tikai jādzird, kā tas sasodītais pingvīns pasaka Nē. Tas ir viss, kas man vajadzīgs, lai aizmirstu uz mūžiem par viņa eksistenci. Tas pieliks punktu šīm iedomām, izdomām un ilūzijām. Viens vārds un mana sirds atkal būs tīra un brīva. Nē.Mūzika: Here I Am - Bryan Adams |
| Pateikt to nav tik viegli.. | 23. Sep 2009 @ 17:51 |
|---|
|
Draugos klejo tas tekstiņš - 90% vīriešu dzērumā zvana sievietēm, kuras viņi grib iegūt. Es ceru, ka tā nav taisnība. Trīs reizes esmu piedzīvojusi šādus zvanus. Pirmo reizi zvanīja mana tagadējā labākā draudzene. otro un trešo - mans "puisis". Ak šausmas, es nekad nebiju iedomājusies, ka kādreiz nāksies prātot, kā atteikt puisim. Biju domājusi, ka, pat ja kas tāds būtu jādara, tas nāktu tik viegli kā atvainoties par uzmīšanu blakus stāvētājam tramvajā. Bet nē, tas nav tik viegli. Un šī ir viena no tām reizēm, kad vēlos kaut spētu runāt ne tikai tad, kad nevajag, bet arī - kad vajag...
|
| » (No Subject) |
|---|
pagājušā nedēļa nu gan bija ko vērta - noskrējos šurpu un turpu. Pabiju mītiņā un fotoizstādē. Sajutos vientuļa kā emo. Pateicu draudzenei visu, kas mani nomāc, bet viņa devu strupu padomu - "ej prom no rtu". Jā, zinu jau, zinu.. Bet to vecākiem neiestāstīsi, pie tam, nevēlos viņus šitā piečakarēt - pusotru gadu dzīvoju uz viņu kakla, ēdu pa viņu naudu, atpūšos pa viņu naudu un tgd pamest mācības...
Pēdējā laikā notiek dīvainas lietas. Arvien vairāk manu draugu paziņo, ka ir saderinājušies un gatavojas kāzām vai arī izrādās, ka daudzas paziņas ņēmu un apprecējās jau šovasar. Klasesbiedriem jau sievas un bērni... Kopš bērnības domāju, ka 20gados meitenei jau vajadzētu precēties un ja bērniņš - tad jau vispār dzīvē viss sasniegts. Man šobrīd ir 20. Esmu [ne]glābjami ieķērusies svešiniekā. Naktīs sapņoju, kā gan būtu ja kļūtu par mammu. Dažbrīd runāju pilnīgas muļķības. Pieķeru sevi flirtējot ar aizņemtiem puišiem. Rīgā trīs reizes esmu sajutusi Austra smaržu - tieši tādu pašu. Kursa biedros redzu, kā viņi savstarpēji ieskatās, iemīlas..
Ak šausmas, kā es negribu kļūt par mūžam īgno vecmeitu!
Šodien brāli aizvedu pie viņa drauga uz ballīti. Drauga vecākiem ir plašs divstāvu studijas tipa dzīvoklis nesen celtā mājā. Sieva dzīvo mājās ar diviem maziem bērniem, vīrs - IT uzņēmumā par kaut kādu direktoru. Braucot mājās nodomāju - lai dzīvotu tādā mājā, jāapprec vīrietis, kurš spētu nopelnīt lielu naudu. un lai tādu apprecētu, jābūt skaistai vai gudrai. ne tādai, kā man...
19. Sep 2009 @ 20:35
|
| » nava kava |
|---|
šis vakars paiet uz James Blunt balss toņa un pārdomām par to, ka lai vai cik liela romantiķe, es tomēr esmu ļauna. Un sirds sāp, ka es sāpinu citus. Mans vienīgais aizbildinājums ir nodrāzts kā kārkla zara gabals - es neprotu mīlēt. Un iespējams, mana sirds ir tāpat izdrāzta no kāda koka. Varbūt no kastaņkoka vai ķirša. Vai visdrīzāk no melnalkšņa - vienmēr drūmā paskatā un mitrumā.
14. Aug 2009 @ 23:24
|
| » Zane, a nu ka pie sviesta cibas! |
|---|
Bail pat domāt, kad pēdējo reizi kaut ko rakstīju. Bet tas tikai un vienīgi tāpēc, ka [atkārtošos] man nepatīk vasara. Protams, laika apstākļi ir salīdzinoši jaukākie visā citā gada laikā, tomēr - visi kaut kur brauc, iet, dodas. Es sēžu savos Ādažos un spēlēju spēlītes. Un es pat esmu pārāk mīksmiesīga, lai to darītu online. Nē, es spēlēju tikai zirnekļa pasjansu un pasjansu savā datorā.
Eh, man nepatīk šī garlaicība. Jā, man te Ādažos ir tikai kādas 3-5meitenes, kurām varētu pateikt - ejam sauļoties! Tiesa, pārsvarā katru rītu es pieceļos tik agri, ka par sauļošanos karstuma dēļ īsti pat negribas domāt.. Bet arī tas, ka es šīm meitenēm neesmu vienīgā paziņa un loģiski, ka viņām ir arī savi plāni, tā piemēram fotosesiju ar vienu no manām vecajām klasesbiedrenēm nevaram kopā sabīdīt jau kuro mēnesi. Te viņa uz laukiem aizbrauc, te - pie drauga..
Eh, pietiek gausties - mani draugi ir pa visu plašo Ltaviju. Un pat Eiropā ir pa kādam. Bet ļoti noderētu kāds draugs Tamperē, uz kurieni man ir aviobiļete 2.septembrī. Mani gaidīs Eeva Helsinkos, bet neesmu droša, ka turp braukšu. Gluži vienkārš attaisnojums - man ir 7kredītpunktu parāds [tas sasodītais matemātikas eksāmens un 6programmēšanas darbi+studiju darbs], kurus man vajag nokārtot sesijas pagarinājumā. It kā jau vajadzētu sākt mācīties vismaz matemātiku.. It kā..
Bet šodien iesniedzu dokumentus cēl vienā skolā. Arodvidusskolā. Apgūšu profesiju 1gada laikā, un iešu prom no RTU. Tāds ir mans pašreizējais plāns, kuru nedod Dievs, uzzinās vecāki! :D
Un šodien mani sagaidīja pārsteigums! Vakar pļāpāju ar Austri, viņš sūdzējās, ka darbā kavējoties alga, ka jau kuro dienu bez naudas. Un šodien mēs satikāmies centrā, jo man tur bija vairākas lietas jānokārto [biju pasūtījusi ceļojuma fotogrāfijas - no 10dienu brauciena sanāca gandrīz 300bildes :D] - nodevu arī filmiņu no sava Zenit attīstīšanai, ak, kā es ceru, ka kaut kas būtu sanācis - Lūdzu, lūdzu... Sarunāju, ka rīt Austris izņems bildes, ja kas sanācis būs. Ak nu jā, tātad - mēs tiekamies un Austris ierodas ar trīs baltām rozēm. Un es jau biju domājusi, ka tam puisim sirds nemaz nav :D Redz, ka tomēr dažreiz dzīve nav nemaz tik slikta... Ak jā, šodien nolēmu, ka iemācīšos uzjaut vienu kokteili. Pati pārbaudīju - bezalkoholiskais un lieliski veldzē slāpes karstā dienā. Būtībā, tas pat īsti nav kokteilis, bet gan dzēriens par kokteiļa cenu - bezalkoholiskais Mojito ;) Jau kuro reizi domāju - Mojito izrunājams kā moHito? o_0
Mīli dzīvi, un dzīve mīlēs tevi!
11. Aug 2009 @ 18:38
|
| » (No Subject) |
|---|
Eeva: tagad es zinu kur ir visi puisi... pie tevis
Zane: :D
Zane: :D :D :D :D :D :D :D
Zane: Man nav neviena puiša!
Eeva: :D...
Zane: Nu labi, tikai viens ;)
Eeva: nu ko, tev ir sapnu puisi un viens draugs un viens draugos...
Laikam jau Eevai ir taisnība un manā galvā ir tikai puiši vien...
2. Aug 2009 @ 21:31
|
| » Atbraucu mājās. Eiropā nebija tik feini, kā te. |
|---|
Vakar sapnī redzēju savu veco klasesbiedru. Puisi, kurā biju līdz ausīm iekritusi. Šim bija draudzene, plus - viņš bija "klases krutākais". Ik pa laikam atceros viņu, jo kā smejos - mana pirmā lielā mīlestība.
Un sapnī mēs satikāmies skolā un viņš pienāca man tuvu klāt un pavisam svešā - klusā, maigā, draudzīgā- balsī teica, "Tu taču saproti, ka mums nekas nevar sanākt, vai ne? Es esmu kopā ar Danu." un pēc tam viņš mani pavadīja, un bija jauks. Un pamodos ar sajūtu, ka manā dzīvē ir noslēdzies kāds posms. Goda vārds, es ļoti ceru, ka vairs nebūs šī te gluži vai apmātība. Un es jau sapnī spēju runā ar manu Puķīti par viņa Danu. Un tas mani mierina.
Gan būs labi. Mani gaida Riho. Vai vismaz Austris.
30. Jul 2009 @ 21:18
|
| » Tas nav talants, tas ir alkohols jeb mana atbilde draudzenei: |
|---|
Tādas mēs, meitenes, esam. Nenovērtējam to, kas mums ir. To, kas būtu uz visu mūsu dēļ. Kam ne nauda, ne kas nav šķērslis. Kas vienkārši grib būt ar mums. Kas domā par mums, kad esam prom. Kas nespēj ne par ko domāt, kad esam tuvumā. Kas jūk mūsu dēļ prātā. Kas ir gatavi skūpstīt ne tikai mūs pašas, bet arī zemi, pa kuru esam gājuši. Kas nekļūdīgi atpazīst mūsu smaržu ļaužu pārpildītā bezgaisa telpā. Kas gatavi stundām ilgi vērot tevi uzmērīšanas kabīnītē. Kas spēj stundām ilgi teikt, ka tieši šis jaunais topiņš tavu skaistumu izceļ vairāk par iepriekšējo. Kas... Kas mūs mīl. Un kas spēj mūs pieņemt tādas, kādas esam. Tādus mēs nenovērtējam. Un dzenamies pēc kā cita. Pēc kāda, ar kuru kopā būtu dzīve čili pārstrādes rūpnīcā. Ar kuru nekad nav redzēts atslēgvārds "miers". Kas, iespējams, pat nav iedomājies, cik karātu vērts dimants tu esi.
Jā, mēs esam maitas. Tas mums plūst asinīs.
15. Jul 2009 @ 22:01
|
| » Pārlaimīgā |
|---|
Ir jau ļoti vēls, bet es vēl kādu brīdi būšu online režīmā. Pirms gandrīz pusstundas Riho atrakstīja. Pēc 8 stundām viņš būs Igaunijas armijā. Damn, I feel crapy..
Anyway - otrdien man ir randiņš ar manu puisi.
29. Jun 2009 @ 01:34
|
| » Dižķibele |
|---|
Pēdējā laikā arvien vairāk dzirdu no saviem draugiem runas par politiku un vēljovairāk - ekonomiku. Kamēr man aug prasības katrai precei, ko iegādājos, tikmēr citiem aug laiks, ko viņi pavada darbā. Tā piemēram, vienu savu paziņu tiešām neapskaužu
"M: that is so darn sad if you are at work so much that you dont have even time to have sex"
Un lai arī cik muļķīgi, smieklīgi vai rupji tas sākumā neliktos, patiesībā - tas taču ir traģiski, ja pieaudzis cilvēks ir spiests strādāt tik daudz, ka būtībā, man laika pat apmierināt savas eksistences vajadzības.. :S
17. Jun 2009 @ 20:44
|
| » Ne jau vienmēr lietainas dienas ir sliktas |
|---|
Šodien man Austris paskaidroja elektrotehnikas mājas darbus. Jeb Centās tos izpildīt manā vietā. Par to, cik labi tas izdevās, varēšu pateikt tikai trešdien. Kad atbraucu mājās, saņēmu ziņu no Austra, ka viņš manā klātbūtnē nespēj sakarīgi domāt un daudz gribējis man pateikt, bet to nav spējis. Un vispār - viņš pret mani izjūtot [skype sirsniņas simbols]. Tas ir tik.. elektroniski, bet tai pašā laikā mīļi. Jopcik, puisim jau 25 gadi, bet viņš atzīstas mīlestībā caur skype :D Un tagad viņa statuss ir nomainīts uz "falling in love" :)
14. Jun 2009 @ 23:16
|
| » Asarām pildītā rīta atklāsme |
|---|
Ir sajūta, ka viss beigsies nemaz nesācies.
Jau no mirkļa, kad pamodos šorīt [pirms 7min].
Kāpēc nevar būt tā, kā ir laimīgajās mīlestības dziesmās?
13. Jun 2009 @ 12:56
|
| » es... |
|---|
Sāku meklēt iespējas couchsurfing.com par naktsmītnēm pa ceļam uz Parīzi. Kas to lai zin, vai es aizbraukšu, bet jebkurā gadījumā - jāmēģina.
Šodien biju pārrakstīt matemātikas eksāmenu un atkal jau dabūju 3. Es nevaru ciest to, ka nezinu.
Šovakar mans jaunais draudziņš man mīļi piezvanīja. Ko lai saka - tikai tad, kad viņš vecrīgā tusē ar saviem draugiem, viņš man piezvana.
...esmu pūcīga.
Sasodīts - vai kāds stopēs vasarā uz Parīzi? Ir kāda pieredze šai jautājumā? Ieteikumi?
12. Jun 2009 @ 23:23
|
| » Pavasaris manā sirdī |
|---|
Šodien atkal satikos ar puisi no Kabatas. Beidzot tā vairāk parunājām viens par otru. Izstaigājām Kara muzeju, pa vecrīgu pastaigājām, cik jauki, ka viņš man pustdienas izmaksāja DADA restorāna āra terasē - kā no rīta 7:00 izbraukusi no mājas, tomēr kko gribējās uzkost ;) Un pirmo reizi es pastaigājos pa vecrīgu un izbaudīju, ka man ap sānu ir aplikta roka. Patiešām jauka sajūta. Priecē tas, ka gribas viņu saukt par manu draugu. Un mans draugs mani aicina pie sevis, lai man pamācītu elektrotehniku :))
Un starp citu - šodien es samācījusies aizgāju un uzrakstīju to sasodīto ķīmijas kolokviju, kas patiesībā bija easy. Tagad tik rīt jānoliek atkārtoti matemātikas eksāmens vismaz uz 5, lai beigās dabūju 4 :)
11. Jun 2009 @ 21:09
|
| » kāpēc tā? |
|---|
-es esmu pamanījis/piefiksējis ka bieži vien labiem cilvēkiem, tiešām labsirdīgiem vairāk sanāk ciest nevis būt laimīgiem - nu vismaz šajā vecumā - 16-25 gadi
/a.
12. Dec 2008 @ 15:01
|
|
|