vecās nošu lapas - Komentāri

pagājušā nedēļa nu gan bija ko vērta - noskrējos šurpu un turpu. Pabiju mītiņā un fotoizstādē. Sajutos vientuļa kā emo. Pateicu draudzenei visu, kas mani nomāc, bet viņa devu strupu padomu - "ej prom no rtu". Jā, zinu jau, zinu.. Bet to vecākiem neiestāstīsi, pie tam, nevēlos viņus šitā piečakarēt - pusotru gadu dzīvoju uz viņu kakla, ēdu pa viņu naudu, atpūšos pa viņu naudu un tgd pamest mācības...
Pēdējā laikā notiek dīvainas lietas. Arvien vairāk manu draugu paziņo, ka ir saderinājušies un gatavojas kāzām vai arī izrādās, ka daudzas paziņas ņēmu un apprecējās jau šovasar. Klasesbiedriem jau sievas un bērni... Kopš bērnības domāju, ka 20gados meitenei jau vajadzētu precēties un ja bērniņš - tad jau vispār dzīvē viss sasniegts. Man šobrīd ir 20. Esmu [ne]glābjami ieķērusies svešiniekā. Naktīs sapņoju, kā gan būtu ja kļūtu par mammu. Dažbrīd runāju pilnīgas muļķības. Pieķeru sevi flirtējot ar aizņemtiem puišiem. Rīgā trīs reizes esmu sajutusi Austra smaržu - tieši tādu pašu. Kursa biedros redzu, kā viņi savstarpēji ieskatās, iemīlas..
Ak šausmas, kā es negribu kļūt par mūžam īgno vecmeitu!
Šodien brāli aizvedu pie viņa drauga uz ballīti. Drauga vecākiem ir plašs divstāvu studijas tipa dzīvoklis nesen celtā mājā. Sieva dzīvo mājās ar diviem maziem bērniem, vīrs - IT uzņēmumā par kaut kādu direktoru. Braucot mājās nodomāju - lai dzīvotu tādā mājā, jāapprec vīrietis, kurš spētu nopelnīt lielu naudu. un lai tādu apprecētu, jābūt skaistai vai gudrai. ne tādai, kā man...