vecās nošu lapas - Komentāri

Rīt ir piektdiena. Šodien ir ceturdiena. Studentu diena. Uz mani šie prieki un prieciņi neattiecas. Rīt skola, jāceļas 6:00. Un diena sāksies ar programmēšanu. Bez mājasdarba. Pēc tam angļu valoda. Tūlīt izpildīšu mājas darbu. Rīt tiekos ar Austri. Viņš pierunāja aiziet kopā uz Čili picu. Visi manējie domā, ka es vairs netiekos ar viņu. Es pat tā biju domājusi. Bet re kā, kļūdījos..
Tagad likšu savas pelēkās kartona loksnes un zīdpapīru starp tām - tas būs mans portfolio. Un fonā skan Pludmales tituldziesma. Tā filma bija tik tīra un iedvesmojoša, tāda pati kā šī dziesma.
Šodien skatījos filmu (500)Days of summer. Īpašas emocijas neatstāja, bet bija jauki noskatītos ko mīlīgu. It īpaši laikā, kad aiz loga kā ar spaiņiem gāž. Šādos brīžos es mīlu lielu krūzi ar laba, pienā vārīta kakao un savu nonēsāto kašmira džemperi. Un savus sapņus. Iedvesmojoties no Flash moba http://www.youtube.com/watch?v=A9CmZXSSYmc gribas arī iekš Lv kko uzrīkot. Ai, kā nepatīk pelēkā dzīve. Man pietiek ar brūnu apģērbu un kurpēm, nevajag tādu manu dzīvi iekrāsot. Bet slinkums mani tur savās važās. Lai gan - tas ir bērnišķīgi, vainot to svešo - slinkumu. It kā es pati nevarētu pateikt, ko vēlos.
Oktobrī atbrauks Eeva ciemos. Viņa no Helsinkiem brauks ar prāmi uz Tallinnu un tad ar autobusu uz Rīgu.Un pēc nedēļas atpakaļ brauks. Tāpat. Man iešāvās prātā mazā, nejaukā domiņa - doties līdzi līdz Tallinnai.Jā, esmu iesīkstējusi kā vecas eņģes - visu laiku savās dzirnavās maļu to pašu, to pašu, to pašu... Man ir tikai jādzird, kā tas sasodītais pingvīns pasaka Nē. Tas ir viss, kas man vajadzīgs, lai aizmirstu uz mūžiem par viņa eksistenci. Tas pieliks punktu šīm iedomām, izdomām un ilūzijām. Viens vārds un mana sirds atkal būs tīra un brīva. Nē.