| Goodbye :* | 12. Jan 2010 @ 20:39 |
|---|
|
You touched my heart you touched my soul.
You changed my life and all my goals.
And love is blind and that I knew when,
My heart was blinded by you.
Patiesi vārdi. Salkani, bet īsti.
|
| ja būtu tā, kā nav... | 4. Dec 2009 @ 21:58 |
|---|
|
Kā gribas būt manā Ziemassvētku ballē. Tagad. Tad dejotu ar Māri, un varbūt beidzot izdotos viņu kaut nedaudz atkost. Vai varbūt izdotos normāli aprunāties ar Aleksi un arī uzdejot. Vai arī būtu paklausījusi Pāvelam un kopā ar viņu gājusi uz balli. Vai vismaz, sasper jods, es varētu atbildēt Austrim un mēs atkal būtu kopā.
Pirmo reizi mūžā man bija tik daudz varianti, kā pavadīt balli. Un es sēžu mājās ar sāpošu kāju...
Pēdējā laikā es atskārtu, ka ilgojos pēc Austra. Dīvaini, bet... Lai gan pēc īsziņas, ko viņš man atrakstīja, kamēr slimnīcā izgulēju narkozi, neesmu likusies ne zinis, mani moka sirdsapziņa.
|
| ai, kā mugura sāp :D | 27. Sep 2009 @ 18:43 |
|---|
|
Es vienmēr ar sajūsmu klausījos stāstos par to, kā meitenes agrāk rakstījušas uz armiju saviem mīļotajiem puišiem vēstules. Es vienmēr arī tā gribēju, bet neticēju, ka tas ar mani varētu notikt. Un tad vēl Latvijā atcēla obligāto armiju... Bet tagad modernās meitenes raksta saviem draugiem uz armiju epasta vēstules. Un šo es izbaudu. Un tas ir sasodīti jauki :))Mūzika: Vanessa Mae - Back Street Prelude |
|
Rīt ir piektdiena. Šodien ir ceturdiena. Studentu diena. Uz mani šie prieki un prieciņi neattiecas. Rīt skola, jāceļas 6:00. Un diena sāksies ar programmēšanu. Bez mājasdarba. Pēc tam angļu valoda. Tūlīt izpildīšu mājas darbu. Rīt tiekos ar Austri. Viņš pierunāja aiziet kopā uz Čili picu. Visi manējie domā, ka es vairs netiekos ar viņu. Es pat tā biju domājusi. Bet re kā, kļūdījos..
Tagad likšu savas pelēkās kartona loksnes un zīdpapīru starp tām - tas būs mans portfolio. Un fonā skan Pludmales tituldziesma. Tā filma bija tik tīra un iedvesmojoša, tāda pati kā šī dziesma.
Šodien skatījos filmu (500)Days of summer. Īpašas emocijas neatstāja, bet bija jauki noskatītos ko mīlīgu. It īpaši laikā, kad aiz loga kā ar spaiņiem gāž. Šādos brīžos es mīlu lielu krūzi ar laba, pienā vārīta kakao un savu nonēsāto kašmira džemperi. Un savus sapņus. Iedvesmojoties no Flash moba http://www.youtube.com/watch?v=A9CmZXSSYmc gribas arī iekš Lv kko uzrīkot. Ai, kā nepatīk pelēkā dzīve. Man pietiek ar brūnu apģērbu un kurpēm, nevajag tādu manu dzīvi iekrāsot. Bet slinkums mani tur savās važās. Lai gan - tas ir bērnišķīgi, vainot to svešo - slinkumu. It kā es pati nevarētu pateikt, ko vēlos.
Oktobrī atbrauks Eeva ciemos. Viņa no Helsinkiem brauks ar prāmi uz Tallinnu un tad ar autobusu uz Rīgu.Un pēc nedēļas atpakaļ brauks. Tāpat. Man iešāvās prātā mazā, nejaukā domiņa - doties līdzi līdz Tallinnai.Jā, esmu iesīkstējusi kā vecas eņģes - visu laiku savās dzirnavās maļu to pašu, to pašu, to pašu... Man ir tikai jādzird, kā tas sasodītais pingvīns pasaka Nē. Tas ir viss, kas man vajadzīgs, lai aizmirstu uz mūžiem par viņa eksistenci. Tas pieliks punktu šīm iedomām, izdomām un ilūzijām. Viens vārds un mana sirds atkal būs tīra un brīva. Nē.Mūzika: Here I Am - Bryan Adams |
| Atbraucu mājās. Eiropā nebija tik feini, kā te. | 30. Jul 2009 @ 21:18 |
|---|
|
Vakar sapnī redzēju savu veco klasesbiedru. Puisi, kurā biju līdz ausīm iekritusi. Šim bija draudzene, plus - viņš bija "klases krutākais". Ik pa laikam atceros viņu, jo kā smejos - mana pirmā lielā mīlestība.
Un sapnī mēs satikāmies skolā un viņš pienāca man tuvu klāt un pavisam svešā - klusā, maigā, draudzīgā- balsī teica, "Tu taču saproti, ka mums nekas nevar sanākt, vai ne? Es esmu kopā ar Danu." un pēc tam viņš mani pavadīja, un bija jauks. Un pamodos ar sajūtu, ka manā dzīvē ir noslēdzies kāds posms. Goda vārds, es ļoti ceru, ka vairs nebūs šī te gluži vai apmātība. Un es jau sapnī spēju runā ar manu Puķīti par viņa Danu. Un tas mani mierina.
Gan būs labi. Mani gaida Riho. Vai vismaz Austris.Garastāvoklis::  bitchy Mūzika: klusums |
|
|