Vakar sapnī redzēju savu veco klasesbiedru. Puisi, kurā biju līdz ausīm iekritusi. Šim bija draudzene, plus - viņš bija "klases krutākais". Ik pa laikam atceros viņu, jo kā smejos - mana pirmā lielā mīlestība.
Un sapnī mēs satikāmies skolā un viņš pienāca man tuvu klāt un pavisam svešā - klusā, maigā, draudzīgā- balsī teica, "Tu taču saproti, ka mums nekas nevar sanākt, vai ne? Es esmu kopā ar Danu." un pēc tam viņš mani pavadīja, un bija jauks. Un pamodos ar sajūtu, ka manā dzīvē ir noslēdzies kāds posms. Goda vārds, es ļoti ceru, ka vairs nebūs šī te gluži vai apmātība. Un es jau sapnī spēju runā ar manu Puķīti par viņa Danu. Un tas mani mierina.
Gan būs labi. Mani gaida Riho. Vai vismaz Austris.Garastāvoklis::  bitchy Mūzika: klusums |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
