Ak vai :D | 9. Maijs 2010 @ 20:55 |
---|
|
Biju Kauņā. Gandrīz pārgulēju ar puisi no manas pašpārvaldes, visu nakti pavadījām kopā. Mājās viņam palika draudzene. No rīta atverot acis, no mana degungala 20cm atstatus bija revolveris. Nākošajā dienā atļāvos būt pūcīga pret viņu un naktī, kad bija iedzēris, pat pateikt visu, ko domāju. Un tagad viņš jautā, kas par lietu. Viņš mani sāk mocīt. Un jo vairāk viņš ko jautā, jo vairāk šķiet, ka es neaizgāju pie viņa gulēt tikai tāpēc vien, ka bija šaušalīgi auksti... Bet nē, es neesmu Par tik brīvām attiecībām kā viņš...
|
|
Ārā ir tik skaists laiks, bet es skatos un brīnos - Facebook online ir mani abi mīlulīši - gan Riho, gan David. Savādā kārtā, ar puisi, ar kuru saistīja visilgākā draudzība manā dzīvē, visi kontakti ir pilnīgi pārtraukti. Izdzēsts no dr.lv, no telefona sim kartes. Žēl, ka no atmiņas tik viegli nevar izdzēst. Jā, bet tikmēr skan Enrikes Iglesiasa "Let me be your hero" un prāts saprot - diemžēl ne David, ne Riho šādu vārdus man nekad nedziedās. Žēl. Igaunis bija jauks lāčuks :) SKatos tgd un domāju - viņi tak ir pilnīgi dažādi :D Viens ir balts, otrs melns. Vienam nav darba, otram - samērā prestižs darbs. Viens ir no ziemēļiem, otrs - no dienvidiem. Viens ir veselīgi apaļš, otrs - tievs. Tiesa, abi ir īsa auguma un ar čirkainiem matiem :D Interesanti, kāds būs mans Big love, ja pagaidām satiktie ir tik dažādi :D
|
|
Tad, kad esmu pieņēmusi, ka kārtējais jaukais, mīļais, labais letiņš man varētu būt nevis puisis, bet gan labs draugs, tad sāku pamanīt, ka viņš atbild uz manu vēstuli ar tekstu - "rakstu īsi, jo esmu pie vecvecākiem un pieslēdzos pie kaimiņa interneta" :) Vai tad man vienai šķiet jauki, ka tev atraksta ar domu - "izlasīju, ko rakstīji, atbildēšu vēlāk, Bet Es Izlasīju, ko rakstīji"? :)
Tagad vajadzētu mācīties un cīnīties par iespēju palikt universitātē, bet es rakstu jaunajā blogā ierakstu par latviešu meiteņu seksu ar ārzemniekiem. Khem.
|
Nu laikam jau tā arī ir... | 19. Apr 2010 @ 18:45 |
---|
|
Zane: Ko dosi pretī? Jānis: Paldies Zane: Par maz. Jānis: Neko jau nevar dot Jānis: Tu jau ar ārzemniekiem tikai un latviešu puikas vispār ir kretīni kuriem no vinjiem jāmācas Zane: Tomēr, kā saka Itālijā praktizējusies latviešu zeltene - Latviešu puiši tomēr esot labāki. Jānis: Tā pat kā meitenes ;)
|
atskārsme | 19. Mar 2010 @ 10:21 |
---|
|
Neciešu romatiskus čaļus. No viņiem nekad nevaru saprast - vai viņi sarunājas vai flirtē ar mani.!
|
» (No Subject) |
Nesen atgriezos no nelielas ballītes, kurā pirmo reizi izmēģināju ūdenspīpi. Nedomāju, ka tas ir tāpēc, tomēr - man atkal jau ir raudamais par to, ka vēl joprojām esmu viena. Es tik tiešām no visām bailēm, visvairāk ciešu no bailēm nomirt vientuļai...
27. Feb 2010 @ 11:10
|
» 31.01 |
Ir saulīte, ir silti, bet tajā pašā laikā - milzu nogurums no visa. Varbūt vajadzētu aiziet uz solāriju, bet pat uz to vairs nevelk. Sēžot pie datora ir lielākā garlaicība ever. Tajā pašā laikā, man būtu jāuztaisa vairāki darbi skolai, bet neceļas rokas. Pat neatceros, kad pēdējo reizi kaut ko pafotogrāfēju pašas priekam. Starp citu, savādā kārtā pat te nepastāstīju, kā man gāja ar manu šokolādi. Hmm.. Jau nedēļa kopš viņš te bija, kopš pavadījām divas trakas tusiņu naktis, kopš es viņu rupji pametu hostelī un aizbraucu ar citiem puišiem snovot.. Jā, es apzinos, ka esmu maita. Un es jūtu skatienus, kad klubiņos dejoju ar tumšādainu puisi, bet ar draudzenēm sarunājos latviski. Tie skatieni pilnīgi brēc "Maita, pārdevies ārzemniekam..." Un ej nu kādam iestāsti, ka tas viss nav nekas... Pat mana mamma uzzinot, ka bija ciemos atbraucis kāds itālis, uzreiz nopūtās un tik noteica - nu tas jau nav nekas nopietns. Protams, cik gan nopietni var būt, ja portugālis strādā Itālijā, viņa ģimene dzīvo Beļģijā un ja vēl draudzene - Latvijā?!
Man steidzami vajag kādu nodarbošanos. Šķiet, ka 2dien aizbraukšu uz Rīgu un iztērēšu visu naudu zīdos, kurus pēc tam apgleznošu veselu mēnesi. Lai ir ko darīt. Lai nav jādomā par to lielo naudas summu, kas aizies samaksājot par kredītpunktiem, ja vēl netikšu izmesta vispār no universitātes. Lai nav jādomā par to, ka sirds atkal tukša tad, kad uznāk lielās domas un sapņi par mazu dzīvoklīti rīgā, ko dalīt ar kādu, un varbūt pat ar visu kaķi un mazu bērniņu.. Ak,man nav sajūtas, ka man būtu tikai 20. Dažbrīd pat tie cipari sajūk. Un kas gan tiem daļas gar manu dzīvi? :S
31. Jan 2010 @ 13:11
|
» Kā nu būtu? |
Ko Tava māte teiktu, ja uzzinātu, ka meita satiekas ar tumšādainu ārzemnieku un abi kopā Rīgā nakšņo hostelī?
18. Jan 2010 @ 19:46
|
» Goodbye :* |
You touched my heart you touched my soul. You changed my life and all my goals. And love is blind and that I knew when, My heart was blinded by you.
Patiesi vārdi. Salkani, bet īsti.
12. Jan 2010 @ 20:39
|
» :P |
Kā sesija klāt, tā manā sirdī atkal kāds iemiesojas. Un atkal jau sirds pārsteidz prātu. Un ķermeniskās vajadzības šķiet pat svarīgākās uz pasaules. Jā, man ir bail, ka pārceļoties uz atsevišķu mitekli, bez vecāku uzraudzības, pārvērtīšos par nezvēru. Vismaz manā pašreizējā vecumā es vēl neesmu novērojusi tieksmi atsacīties no piedāvātas izklaides. Ok, neesmu jau nekāda klubu slota vai ciemata vienīgā izprieca, bet arī nesamaitāta lauku meitenīte vairs neesmu.... :) Ak, man atkal jau nāk šizīgā oma :))
8. Jan 2010 @ 22:41
|
» (No Subject) |
Diegi ir izņemti. Nu vairs nesāpēs tik ļoti, varēšu mierīgi iet. Trīs nedēļas neesmu bijusi skolās. Ir vesela kaudze ar studiju darbiem un mājas darbiem. Bet dīvainā kārtā man ir dziļi vienalga tas viss. Nezinu, vai tas labi vai slikti. Domās ir tikai mans brauciens uz Milānu un tas, ka tomēr tie džeki ir vēl lielāka mistika par sievietēm... Starp citu, noskatījos šodien Wir Kinder vom Bahnhof Zoo. Iespaidīga un es pat teiktu - graujoša filma...
7. Dec 2009 @ 14:32
|
» ja būtu tā, kā nav... |
Kā gribas būt manā Ziemassvētku ballē. Tagad. Tad dejotu ar Māri, un varbūt beidzot izdotos viņu kaut nedaudz atkost. Vai varbūt izdotos normāli aprunāties ar Aleksi un arī uzdejot. Vai arī būtu paklausījusi Pāvelam un kopā ar viņu gājusi uz balli. Vai vismaz, sasper jods, es varētu atbildēt Austrim un mēs atkal būtu kopā. Pirmo reizi mūžā man bija tik daudz varianti, kā pavadīt balli. Un es sēžu mājās ar sāpošu kāju... Pēdējā laikā es atskārtu, ka ilgojos pēc Austra. Dīvaini, bet... Lai gan pēc īsziņas, ko viņš man atrakstīja, kamēr slimnīcā izgulēju narkozi, neesmu likusies ne zinis, mani moka sirdsapziņa.
4. Dec 2009 @ 21:58
|
» vakara jautājums |
Kāpēc jaunos interneta piedāvājumus tagad nāk reklamēt tādi saldi skaistuļi, kas gluži vai liek man viņus atrast draugos.lv pēc tam, kad noslēgts ne tas labākais līgums? Un kāpēc tik ļoti sāp Love story dziesmas vārdi?
3. Dec 2009 @ 23:44
|
» :)) |
Kārtējā jaukā skriešana šurpu turpu starp abām skolām un kursiem. Iegāju tajā mazāk vai vairāk šikajā audumu veikalā pie Rīgas modēm. Tur uz atlaidēm iekrita acīs maza metāla kārbiņa pa 3Ls. It kā jau štrunts, bet manam mammucim tuvojas vārda diena, bija doma kastītē končas salikt, bet tikko atcerējos, ka mammucis uz stingras diētas sēž un neēd pat maizi, nerunājot par končām... Bet tas vēl pēc nedēļas, man priekšā vēl šīs 7 dienas. Rīt iešu skatīt skaisto Vecrīgu, kaut kas jāsafotogrāfē fotoskolai. Šim vakaram atradu ideālu sapņu princi - precētu skaistuli, bet tas nekas. Galvenais iedomāties viņu balta zirga mugurā. Nu, vai vismaz melnā Jaguarā...
16. Nov 2009 @ 21:47
|
» 13.11.piektdiena ir manas draudzenes diena |
Esmu pārgurusi mācoties fiziku un programmējot. No parādiem atlicis tikai studiju darbs un viena programma, bet tās sarunāju, ka vecais kursa biedrs palīdzēs uztaisīt :)) Un atsēžot 4h Rīgā, lai sagaidītu konsultāciju, es sāku prātot par dzīves jēgu. Jā, jā - par to esmu šad tad jau paprātojusi. Tomēr... Man vienmēr ir gribējies izrauties no manas pelēkās čaulas. Vienmēr ir bijis bail dzīvot kā pelēkajai pelei. Un nu šodien iedomājos - es jūtos tik vientuļa, kad man nav neviena uzticama cilvēka, varbūt es neesmu radīta, lai kļūtu par izcilu zinātnieci, miljonāri vai biznesmeņa pulēto sievu. Varbūt man ir lemts vienkārši atrast savu otro pusīti un audzināt bērnus. Kā tagad bieži saka - uzturēt ģimenes ugunskuru. Protams, ja būs tas ugunskurs un tā uguntiņa, ko tur turēt...
13. Nov 2009 @ 20:17
|
» (No Subject) |
Vakar mana draudzene man uzrakstīja ļoti labu teikumu :" Aij, puiši vsp ir neizprotami. Ja varētu dabūt sīko bez viņiem, visticamāk iztiktu. Man ir daudz puišu-draugu, bet puiši-puiši ir galīgi sviestaini"
Un es viņai pilnīgi piekrītu. Katram vārdam un teikumam...
29. Okt 2009 @ 13:27
|
» Biju mājās.. |
Šodien satiku savu veco klasesbiedru, ar kuru mācījos kopā vecajā dzīvesvietā līdz 4kl. Čalis ir paaudzies kopš tā laika :D Piebrauca man klāt ar savu drifta bembi. Ok, laukos naudas nav tik daudz, kā gribētos - nevar katrs puika savam autiņam ielikt ādas salonu, bet ar rokām daudz ko var izdarīt, ja grib un galva strādā. Un šķiet, ka viņam strādā - drifto pa vienīgo asfaltēto ielu, uzlicis drifta riepas un aidā.. Šodien atcerējos bērnību, ko abi kopā sadarījām.. Laikam vienīgais, ko neesam darījuši, tas ir: bijuši kopā. Mēs bijām čomi, pat varbūt, ka labākie čomi. :)
25. Okt 2009 @ 22:37
|
» (No Subject) |
iešu rīt uz fukšu balli. Un izslēdzu savu igauni. Šoreiz pa īstam. Es viņam uzrakstīju meilu, pēc kura neko nevarēja pārprast.
Bet liels prieks, ka krīzes apstākļos, tantuki sabiedriskajā transportā ir kļuvuši pavisam pieklājīgi. Šodien viena tantīte uz līkuma izlēma man iet garām, zaudēja līdzsvaru un krita, es centos viņu satvert, bet viņa paspēja ieķerties manos garajos matos, tomēr tas mūs abas neglāba, jo izglāba mūs roktura stienis, kas patrāpījās mana elkoņa trajektorijas zonā. Un cik jauki rakstīt teikumus no 40vārdiem. Un tantes man šodien smaidīja, un piedāvāja apsēsties, lai gan neesmu ne slima, ne bērns, grūtniece... Autobusos notiek tik daudz kā interesanta.. It īpaši, ja sanāk braukt vienā dienā ar 6 busiem...
13. Okt 2009 @ 23:02
|
» Pie mums bija sniegs. |
Kā negribētos ļaut tev aiziet atstājot vien brūces manā dvēselē, bet nu jau jūtu - mani pirksti tevi ar vien mazāk spēj sakļaut...
12. Okt 2009 @ 20:49
|
» Pusaudzei Zanei hormoni pa nerviem dod |
Skatos igauņu bildes no pasākuma, uz kuru būtu braukusi ar Māru, ja nebūtu viņas onkulim tusiņš. Brauktu kaut vai viena, ja zinātu, ka Riho arī tur būs. Un jā, bija. Un tagad skatos bildes. Bez matiem izskatās stipri savādāk, bet tuvu tam arī biju iedomājusies. Bildēs šis ar kruķiem. Un ar skuķiem. Un fonā sāk skanēt šizīgā igauņu mūzika. Lai labs piektdienas vakars jums, mani draugi!
9. Okt 2009 @ 18:37
|
|
|