| 1-2-3-4... 10! | 21. Mar 2012 @ 13:08 |
|---|
|
Ja man pasaka, lai atrodu Internetā citu iestāžu drošības noteikumus un to ņemu kā pamatu, lai izveidotu savas darba vietas noteikumus, tad es tā arī daru. Un ja juriste, pēc papildinājumu un labojumu lūgšanas, atraksta, ka tas vispār nekam neder, jo man nav sapratnes par noteikumu veidošanu, tad pašlaik es elpoju cik vien dziļi vien varu, lai neaizietu un viņas sejā nepateiktu visu,ko domāju. Un pirmām kārtām par viņas absolūti tizlo balsi, kurā viņa latviešu valodas vārdus izvaro, liekot izklausīties tā,it kā trīs mēnešus tikai dzīvotu Latvijā. Un pēc tam pateiktu, ka viņai mati katru dienu stāv gaisā un izskatās, ka viņa nav iepazinusies ar matu ķemmes lietošanas instrukciju.
Ibio!
|
|
cik briesmīgi īsi pirms mācību stundas saprast, ka no jaunākā accessanav ne jausmas. Doh!
|
| Par šito mani var atlaist, bet | 6. Mar 2012 @ 09:16 |
|---|
|
pēdējā laikā sāk gribēties pārskatīt darba piedāvājumus. Pat mans igauņu draugs smejas par manu algu un saka,ka prostitūtas pelna vairāk. Varbūt man tiešām jāmaina profesija? Ai, bet vispār gribas atvaļinājumu- nedarīt neko ar darbu saistītu, tikai šūt un gleznot. Protams, ne jau mājās - gleznot es varētu arī Spānijā vai Serbijā.
Nožēloju,ka universitātes laikā neaizbraucu Erasmusā, kamēr vēl biju viena pati.
|
|
Man ir atkal uznācis Lielais Besis. Nē, man nav MR. Vakar bijām pie drauga tēva, līdz pusdivpadsmitiem tur nosēdējām, es sapūtos,ka draugs neredz,ka man nāk miegs un vēl jāstrādā un ..un... Un es sapūtos un bija kā bubulis. Un no rīta piecēlos,paņēmu visas vajadzīgās mantas un aiznesu uz virtuvi,kamēr klusi brokastoju viena pati.Tad pēksņi draugs pamodās un sāka mani meklēt. Bet bļāviens, nu kāda velna pēc mani vairs nekas nespēj ilglaic''igi iepriecināt??! Un skatos es videoklipuas par vasaru un man TĀĀĀ gribas vasaru, gribas uz jūru, gribas saulīti un sauļoties un kkur aizbraukt.
Šī ir pirmā reize manā apzinīgajā mūžā,kad esmu pavadījusi GADU nekur neaizbraucot. Man gadu nav bijis neviens izbrauciens - pat ne ar ģimeni ierastais brauciens uz Pērnavu šopingā.. ;( Es nomiršu no sēdēšanas mājās...
|
|
manā klasē ir dubaks. nopietni. es speciali iemācījos to vārdu, jo tas vis precīzāk attēlo reālo situāciju.
|
| » Kam vairs ticēt? |
|---|
Mazais brālis pajautāja - vai ne, ka Adams Lamberts ir gejs? Stāstīju, ka nav jau gan. Gribēju parādīt dažus video. Un tad atradu šo video: http://www.youtube.com/watch?v=Sdmv6snvpHQ&feature=related Ai, nezinu pati vairs ko domāt...
28. Jan 2012 @ 21:17
|
| » 20th January |
|---|
Vakar biju uz kalna. Nobesīja viena no kompānijas meitenēm. Mēs gan esam manu draugu kompānijā tikai divas. Vakar centos no viņas visu laiku mukt pa gabalu, jo savādāk nebūtu savaldījusies acis izskrāpēt. Nezinu... Nav lāga. Dienā nodzeru 8 tabletes. Somiņā ir 5 dažādi zāļu iepakojumi. Visvairāk man patīk netīšām aizmirst par zālēm.Un tas, ka visu laiku izteikti gribas čipsus. Gandrīz nepārtraukti gribas ēst ko sāļu.
Manā prātā valda vājprātīgs haoss.
20. Jan 2012 @ 13:41
|
| » Rolly |
|---|
Tūlīt būs gads,kopš man ir zivs. Draugs pērn uz vārda dienu uzdāvināja akvāriju un pēc pāris dienām nopirkām smuku Gailīti. Pirkām smukus akmentiņus, smiltiņas, nopirkām mākslīgo augu, aiz kura paslēpties. Barība tāda un šāda sapirkta. Sākumā kā pēc grāmatas - 12h gaismu nodrošinājām, blakus mazo lampiņu slēdzot, barojām vairākas reizes dienā un braucām uz avotu speciāli,ūdeni dienu vismaz nostādinājām pirms akvārija tīrīšanas. Tagad Rollys dzīvo pie mana drauga, virtuvē un par viņu rūpējas laikam tikai viņa ome :S Man pietrūkst tas, ka dzīvnieciņu nevar samīļot. Man nepietiek "ar actiņām tikai". Tā nu es šodien sadomājos - cik gan viņš var justies laimīgs? Vai zivij ir jūtas? vai viņa jūtas apbēdināta,ka saimnieki īpaši nerūpējas?
Es gribu trusīti vai kaķīti.
17. Jan 2012 @ 09:35
|
| » *** |
|---|
Var jau būt, ka esmu baigā, baigā maita. Bet mani tiešām tracina, ja pieaudzis cilvēks ir atradis ieganstu,lai nemeklētu darbu un pie tā stingri turas. Turklāt,ja šis iemesls var paņemt gadus, tad nu gribas jautāt- vai tiešām ģimenei pelnīt vajag tikai sievietei,kamēr vīrietis dzīvo par vecmāmiņas naudu??? Jā,man tas ļoti nepatīk un esmu to jau teikusi. Kaitina,ja katru reizi,kad pieminu,ka netiek meklēts darbs vai vismaz atsāktas studijas, tad ir lielā apvainošanās. Rrr..
26. Dec 2011 @ 20:11
|
| » pēcsvētki |
|---|
Vakar bija slikta diena. Šorīts sākās bik labāk.Tiesa,ar galvas sāpēm un nelielu dusmu,jo pēc jautājuma "ar ko tu šķaidīji liķieri?" atbildē nebija ko teikt.
19. Nov 2011 @ 18:50
|
| » (No Subject) |
|---|
Man ir pamatotas aizdomas, ka viens no maniem skolēniem man piesit kanti. Nu nopietni. Tagad viņš atnāca taisīt sev epastu. grr.
16. Nov 2011 @ 15:05
|
| » :) |
|---|
Darbā nekas nav jādara un tajā pašā laikā- pārāk daudz jāizdara. Ja es varētu iztikt ar algu, kas mazāka par 150Ls, es labprāt strādātu tikai par skolotāju. Jo tad man nebūtu šitā jāķēpājas ar tiem datoriem... Pārbaudes laiks 3mēneši. Nu, jāskatās, kā man ies :)
Un man ļoti patīk būt par skolotāju, kas uz skolu nāk apspīlētās džinsās un ar melniem nagiem. Esmu izrāvusies no klientu apkalpošanas darba uzliktajiem stingrajiem rāmjiem. Hell Yeah!
31. Okt 2011 @ 13:22
|
| » **** |
|---|
Man patīk dzīvot atsevišķi no vecākiem. Jo kamēr samērā sveša,tikmēr puiša radi īpaši uz mani neburkšķ. Un drauga omīte viendien noprovēja manis šmorēto cūkgaļa kinda ķīniešu gaumē ar maniem foršajiem Stockmana makaroniem un sajūsmimāti teica mīļumam - ui, kā tevi lutina! :)
Nevaru sagaidīt,kad varēšu pārvākties uz vienu vietu,kur būs VISAS manas mantas
Vakar pēdējā brīdī mammai pateicu,ka nebūšu mājās,uz ko mamma sērīgā balsī novilka - nu labi... :S Žēlīgi pašai palika..
28. Okt 2011 @ 09:40
|
| » S**, B**! |
|---|
B***, es tai m*** gribētu vnk ie*** ar lāpstu pa muguru!!!
Mani nokaitināja.
19. Okt 2011 @ 20:32
|
| » (No Subject) |
|---|
esmu pārstājusi lasīt epastus, nemaz vairs netvītoju, cenšos izbēgt no visiem. Esmu salaidusi grīstē savu lielo Congresa projektu, jaucu arī visu EESTEC biedrību. Jūtu, ka mana klātesamība tiešām ne pie kā laba nenovedīs. Un visam par virsu - vecāki un draugs. Vecāki šķietami ir pieņēmuši mūsu attiecības, kamēr es par tām sāku arvien vairāk šaubīties. Es pārmetu bērnišķīgumu un spēju pilnībā nerūpēties par savu izskatu, kamēr pati ēdu arvien mazāk un mazāk, raudu arvien vairāk un vairāk, un jūtos arvien dziļāk un dziļāk depresijas jūgā. Skaidrā dienas laikā nolēmu iet pie ģimenes ārstes un lūgt kādas nomierinošas zāles un varbūt pat norīkojumu pie kāda speciālista. Vai ir normāli vairākas reizes nedēļā domāt par to, ka ja manis te nebūtu, viss būtu daudz, daudz vienkāršāk un vieglāk?
25. Sep 2011 @ 20:54
|
| » (No Subject) |
|---|
Visstulbāk ir Internetā atrast perfektas kurpes, ar vajadzīgo izmēru, 60% atlaidi, izfiškot, ar kuru karti maksāsi algas dienā par pirkumu, un pašās beigās uzzināt, ka prece tiek sūtīta tikai pa ASV :@
4. Aug 2011 @ 21:37
|
| » Tagad un toreiz. |
|---|
Pirms trīs gadiem ap šo pašu laiku bija pārsteigums maniem tuvākajiem un draugiem, kad paziņoju, ka sākšu studēt IT. Tagad daudziem ir pārsteigums, ka studijas maģistros neturpināšu. Patesībā, ir šausmīgi stulba sajūta. Dažbrīd, kad sadomājos par to, gribas vnk raudāt... Pati sevi paspēju noskaņot, ka neturpinot studijas vēl tālāk ir tāpat kā pēc pamatskolas pabeigšanas, neturpināt mācības vidusskolā. Jūtos kā muļķe starp studiju biedriem. Pa to laiku, kamēr draugs vasaru pavada vecmāmiņas mājoklī remontu taisot, es katru dienu dodos uz darbu. Valsts iestāde, stingrs dresskods, intrigas kā jau pienākas 10sieviešu kolektīvā, visam pa vidu-šefiene, par kuru jau esmu brīdināta. Darba līgums ir tikai līdzseptembra beigām, bet nav nejausmas,ko tālāk iesākšu. Ja vecāki netaisītu kašķi, tad labprāt par algu sapirku zīdus, apgleznotu tos un tā pa rudeni pelnītu naudiņas kādas ar visādiem rokdarbiņiem. Ēšanas ziņā man daudz nevajadzētu, par mitekli īpaši nevajag uztraukties. Ja tikvecāki nekašķētos par katru nieku. Turklāt, mans organisms nepēj vēl pierast pie darba dienas 9h garumā, visu dienu uz kājām, ar cilvēkiem (pie manis visādi dīvaiņi un krievvalodīgie nak visādus dīvainos jautājumus uzdot, turklāt, ja iestādē viņi netiekot apkalpoti pietiekoši ātri, tad arī izgāž žulti uz mani). Plusā - uz darbu no mājām braucu ar diviem autobusiem, ceļos 6os. Un tad, kad mājās pārrodos pēc 7iem, tad vecāki brīnās, kāpēc gribu gulēt, jo mamma, mājas supervaronis, gan spēj vēl ēst uztaisīt, tēti un brālipabarot, utt.
Jā, es gribu savu dzīvi. Gribu prom no vecākiem, lai man būtu vienas mājas, nevis divas pusmājas. Es gribu, lai man visi krekliņi atrastos tajā pašā skapī, kur atrodas mani svārki un bikses, nevis otrā Rīgas galā...
30. Jul 2011 @ 20:17
|
| » Dzīve ir maita. |
|---|
Nav jau runa par to, ka pavasara laikā, mani nedēļu moka iesnas. Nē, ne par to.
Par to, ka kamēr stāvu krustcelēs un nevaru ieņemt lēmumu, man dzīvē dāvā lietas, ko es jau tik ilgi vēlējos un aicina pieņemt te vienu, te - otru lēmumu. Kad nolēmu, ka šogad nebeigšu universitāti, domāju, ka gribētos darīties ko radošu - beidzot atgriezties pie rotu veidošanas, zīda apgleznošanas un es tik ļoti, ļoti gribu šūt! Un bladākš - omīte atstājusi man mantojumā šujmašīnu un vakar to sāņēmu. Elktriskā šujmašīna, ar ko šuvusi pat mana vecvecmāmiņa! Izmēģinot nedaudz pašūt, sapratu, ka gribu pabeigt universitāti šogad. Gribu un viss! Un pie velna, nu jau man vairs ir tikai 10dienas, lai visu izdarītu! Pie velna, nu kāpēc tā?
Ja vēl varētu tā viegi ņemt un tik drukāt tai briesmīgajā bakalaurā.. Bet nekā... :(
8. Maijs 2011 @ 14:41
|
| » 28.aprīlis |
|---|
Nolaižas rokas un negribas neko. Garām tik staigā mamma un atkārto - ej mācies, savādāk nepabeigsi skolu!
Un es nespēju viņai pateikt, ka es nemaz netaisos pabeigt. Ka esmu atmetusi visam ar roku. Ka neredzu jēgu katru dienu raudāt, jo jūtos nodevusi savus vecākus. Ka domās jau esmu sakravājusi čemodānus. Ka klusībā jau esmu uzsākusi PATI SAVU dzīvi, kurā jau sagaidīti pirmie kašķi.
Šis man ir īpaši smags pavasaris.
28. Apr 2011 @ 22:03
|
| » (No Subject) |
|---|
Kursa biedram nopirkta foto kamera, kas ir kādas trīs reizes krutāka kā manējā. Puika nevar ciest, ja viņu fotogrāfē, pats nekad nav fotogrāfējis ar manu, krietni vienkāršāku spoguļkameru. Zinu, ka viņai mammai naudas ir pietiekoši, bet nu tomēr - sirds atkal jau apskrējās, jo man tas tika pateikts - viņam nopirka fotoaparātu! Nespēju pieņemt, ka cilvēki tērē vairākus simtus, lai nopirktu ūber krutu fotoaparātu, lai gan līdz šim nav fotogrāfējuši un turpmāk visticamāk taisīs vien ballīšu bildes un ar automātisko režīmu. Jā, es, muļķe atkal cepos par sīkumiem, bet šie stulbie sīkumi veido manu dzīvi un es kļūstu viegli aizkaitināma, kad kārtējo reizi kāds kaut vai netiešā veidā man pabāž zem deguna - re, tu gribi nieka objektīvu, lai vari nopelnīt kabatas naudu taisot fotosesijas? A man mamma nopirka profesionālu aprīkojumu!!! :P
1. Apr 2011 @ 16:53
|
|
|