vecās nošu lapas - Komentāri

esmu pārstājusi lasīt epastus, nemaz vairs netvītoju, cenšos izbēgt no visiem. Esmu salaidusi grīstē savu lielo Congresa projektu, jaucu arī visu EESTEC biedrību. Jūtu, ka mana klātesamība tiešām ne pie kā laba nenovedīs. Un visam par virsu - vecāki un draugs. Vecāki šķietami ir pieņēmuši mūsu attiecības, kamēr es par tām sāku arvien vairāk šaubīties. Es pārmetu bērnišķīgumu un spēju pilnībā nerūpēties par savu izskatu, kamēr pati ēdu arvien mazāk un mazāk, raudu arvien vairāk un vairāk, un jūtos arvien dziļāk un dziļāk depresijas jūgā. Skaidrā dienas laikā nolēmu iet pie ģimenes ārstes un lūgt kādas nomierinošas zāles un varbūt pat norīkojumu pie kāda speciālista. Vai ir normāli vairākas reizes nedēļā domāt par to, ka ja manis te nebūtu, viss būtu daudz, daudz vienkāršāk un vieglāk?