vecās nošu lapas - Komentāri

Šodien sēžu mājās. Izlēmu neaizbraukt uz fotoskolu. šonedēļ tur neesmu bijusi, bet gan jau to izdarīšu nākamnedēļ. Pirmdien visu dienu pa rīgu pavadīju ar savu draudzeni no Vācijas. Viņa bija te uz divām dienām caurbraucot. Jauki parunāt ar cilvēkiem no citām valstīm. Maike ar savu brāli aicina mani pie viņiem. Viņiem tas ir tik easy - come, you can stay at our place for all summer. We have so big house.. Dažreiz šķiet, ka tiešām - kamēr ir iespēja, kamēr mani kāds tur varbūt pat sagaidītu, ir jābrauc. Esmu jauna, varbūt pat mazliet traka. Kas gan slikts notiks, ja aizlaidīšos viena pati uz Vāciju? Tur tak viss ir tik "pareizi".. Nav jau pasaules otrā malā. pusotras dienas brauciena attālumā. Tomēr pavisam cita zeme un pasaule. četru gadu laikā esmu pamanījusi, ka vācieši ir pavisam savādāki kā letiņi. Neteikšu, ka labāki vai sliktāki. Bet atšķirīgi.

Tuvojas manas fakultātes iesvētības. Gan jau būs jautri. Es pieteicos pabildēt pasākumu, ceru, ka kkas arī sanāks. Tajā laikā jau pie manis dzīvos Eeva. Tad nu ņemšu viņu sev līdzi uz iesvētībām un pēc tam - uz klubiņu. Dažbrīd ienāk prātā - tagad ārā jau ir tik auksts laiks, ka sailgojos pēc Austra. Lai vai ko, bet viņš bija tik jauks. Un man ir tik ļoti žēl, ka nekas mums nesanāca. Vēljoprojām man uz galda stāv visas viņa dāvinātās rozes. Mamma par visām teica - "paskat, tik ilgi stāv vēl svaigas, laikam jau no sirds dāvinātas." Un bija jau arī. No sirds.