Sviesta Ciba |

akumaniaks (

aku) rakstīja,
@ 2004-05-13 12:37:00

tomeer
kaapjot pa trepeem secinaaju, ka

preciizaak uzdevu jautaajumu

preciizaak vairaak tas bija nu kaukaadas tur dabas jautaajums

kas buutu Juulijs Ceezars, Napoleons, Ljenjins, Darvins, Njuutons, Z.d.Arka
ja vinjiem pret visu buutu labveeliigi vienaldziiga attiexme:)

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

evergreen
2004-05-17 16:27 (saite)

bljadj man vienkaarshi riebjas, ka tik daudz jaarunaa, ka cilveeki neredz skjietami aciimredzamas lietas, bet nu labi, meegjini domaat liidzi

budistu muuki ir devushi budismu - vieniigo religjiju kuru atzina pat Einshteins. TU DZIIVO RIETUMU SABIEDRIIBAA, KAADI AUSTRUMU PESTELJI TEV PRAATAA? KAS IR TUR KAA NAV SHEIT, VIENKAARSHI VISI BLJAUJ, KA TUR KAUT KAS IR UN TU BLJAUJ LIIDZI devushi izpratni par pasauli JAA NU PASAULES MODELJU RIETUMU DOMAASHANAS VESSTUREE IR KRIETNI VAIRAAK, TAAPEEC JAU VISAS AITAS TIECAS UZ AUSTRUMIEM, JO VISI GRIB VIENU PATIESO, BET VINJIEM REDZ IR VIENS UN PIE TAM DARBOJAS KAA PATIESS dzenbudismu, SKJIET KA TAS IR TIKAI VIENS NO BUDISMA INTERPRETAACIJAS PAVEIDIEM, KAADA TAM VEERTIIBA? TIKPAT LIELA VAI TIK PAT NEKAADA KAA LUTERAANISMAM KAA KRISTIETIIBAS PAVEIDAM meditaaciju MEDITAACIJAS IR ARII RIETUMOS, TIESA GAN TE VAIRAAK PAR DIEVISKJO ATKLAASMI CIENA RACIONALITAATI, TAATAD MEDITAACIJAI CITS SATURS,
Niiche noteicis sociaalo situaaciju, hmmm. Vinjsh bija politikjis?
VINJSH BIJA NIICHE, KAS NEPADARA VINJU NE LIELAAKU NE MAZAAKU PAR TO KAADS VINJSH BIJA VAI IR, IR DOMAASHANAS FORMAS KURAS TOREIZ NEVIENS NESAPRATA BET SHODIEN TAAS VISIEM LIEKAS PASHSAPROTAMAS, TU DZIIVO VIDEE, KURAA AKTUALIZEETAS PROBLEEMAS PAR KURAAM SAAKA RUNAAT NIICHE, PROTAMS NEVAR ZINAAT KAS BUUTU BIJIS JA VINJSH NEBUUTU SAACIS RUNAAT, IESPEEJAMS HITLERAM BUUTU CITS IDEJU SMELSHANAS AVOTS, BET VARBUUT NEE, VARBUUT HITLERA NEBUUTU BIJIS UN VEEL DAUDZAS CITAS ATTIISTIIBAS KJEEDIITES VAR NORAADIIT, BUUTU MULKJIIGI APGALVOT, KA DOMAASHANAS ATTIISTIIBA IR HAOTISKA UN KA HITLERS NEKAADAA VEIDAA NEIETEKMEE PASAULI, KURAA SHOBRIID DZIIVO TU BUUTU PIETIEKAMI MULKJIIGI, TURKLAAT SHIS BIJA TIKAI VIENS NELIELS PUNKTINJSH KJEEDIITEE
man domaat visa filozija saliidzinaajumaa ar paareejo zinaatni ir viens liels entertainments:) tipa popmuuzika.(nu ja Tev netiik popmuuzika, labi, lai buutu opera)
TU TAA VARI DOMAAT ES TIKPAT VARU KAA POPMUUZIKU KLASIFICEET VISU ZINAATNI, JO LAI KAUT KO KLASIFICEETU IR VAJADZIIGI KRITEERIJU, BET TO NAV NAV NAV VAI ARII TIE VAR BUUT JEBKAADI, KUR KO GRIBI TUR LIEC, BET DAIUDZ KO VEEL NOSAKA TRADIICIJA, TAADAEELJ VISAADAAS SHEEMAAS TURAMIES UN DOMAAJAM
vai tieshaam Tu domaa,ka peleeka masa ir katrs cilveeks, kursh savas domas nepieraxta? NEE ES DOMAAJU, KA PELEEKAA MASA IR PELEEKAA MASA, KURAI NAV VAJADZIIGI IIPASHI KRITEERIJI, STULBUMU MEES REDZAM UZ KATRA STUURA, ARISTOTELIS REIZ TEICA - LAJAUDIS, NEZINU, BET DROSVIEN VINJAM BIJA KRITEERIJI, GALVENOKAART BALSTIITI AKLAA, NEPAARDOMAATAA DAZAADU IDEJU UN DOMU7 PAARNJEMSHANAA, KAADS PASAKA LABA FILMA TU AIZEJ UN TEV ARII VINJA LIEKAS LABA, BET KAPEEC? TAAPEEC KA SLINKUMS DOMAAT? tad jau neviens buditu skolotaajs nav bijis personiiba, NEE NAV GAN BET NE TAADEELJ KA NERAKSTA, BET TAADEELJ, KA ES PAR VINJIEM NEKO NEZINU DZIIVOJOT RIETUMU SABIEDRIIBAA UN ARII ZINAAT PAR VINJIEM NEKO NEVARU, ES TIKAI VAREETU TICEET TEV KAD TU SAKI KA VINJI BIJA VAI IR PERSONIIBAS, BET TAA KAA MAN AR UZTICEESHANOS RIETUMNIEKAM, KURAM ATTIECIIBAA UZ AUSTRUMU KULTUURAS IZZINAASHANU IR TIKPAT LIELAS PRIORITAATES KAA MAN, IR LIELAS PROBLEEMAS, TAD ES PALIEKU PIE SAVIEM APGALVOJUMIEM jo vinju vaardus pieraxtija tikai vinju skolnieki. liidziigi man domaat ari ar griekju filozofiem. skaidri nezinu, bet man domaat ari Sokraatu vairaak paziist tikai peec vinja skolnieku darbiem. PAR PERSONIIBU ES RUNAAJU TAADAA KONTEKSTAA, KAADU TU PATS IZVIRZIIJI, TI NOZIIMES KONTEKSTAA, KAADA KURAM VIETA NOZIIME UN PAT LABUMS

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

aku
2004-05-17 16:38 (saite)

gruuti lasiit ar tik lieliem izceltiem burtiem:)

bet es noteikti izlasiishu, un izdomaashu atbildi, pagaidaam man uzreiz nepatiik snobiskaa rietumnieciskaa attiexme un saliidzinaat dzen pret budismu kaa luteraanismu pret kristietiibu tur vajag buut iipashi apdaavinaataakam:)

pagaidaam Tu izklausies peec Niiches sektas paarstaaves:) katraa gadienaa vinja personiibas kults Tevii tiek kultiveets ne mazaak kaa Staljina kults padomju savieniibaa pirmsHrushchova periodaa. Niiche paarcilveex.

Hitlers pasauli ietekmeeja taa kaa pozitiivi?????
bet nee vel vari neatbildeet jo esmu izlasijis visu tikai virspuseeji:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

evergreen
2004-05-17 16:47 (saite)

bet es noteikti izlasiishu, un izdomaashu atbildi, pagaidaam man uzreiz nepatiik snobiskaa rietumnieciskaa attiexme un saliidzinaat dzen pret budismu kaa luteraanismu pret kristietiibu tur vajag buut iipashi apdaavinaataakam:)
TU PAARAKA SASPRINGSTI - KAUTKAA PAR KAUT KO JAARUNAA, BET TAM TEXTAM TIESHI TAADA BUUTIIBA, KA NEKO AR NEKO NEVAR SALIIDZINAAT IT SEVISKJI RIETUMUS AR AUSTRUMIEM

pagaidaam Tu izklausies peec Niiches sektas paarstaaves:) katraa gadienaa vinja personiibas kults Tevii tiek kultiveets ne mazaak kaa Staljina kults padomju savieniibaa pirmsHrushchova periodaa. Niiche paarcilveex.
TAS TIKAI TEV TAA LIKAAS, ES VARU ATSAKUTIES ARII UZ CITIEM, VAI NEATSAUKTIES NE UZ VIENU, TAS IR TIKAI LABAAKAI UZTVERSHANAI

Hitlers pasauli ietekmeeja taa kaa pozitiivi?????
bet nee vel vari neatbildeet jo esmu izlasijis visu tikai virspuseeji:)
PAR POZITIIVO UN NEGATIIVO MEES NERUNAAJAM, JO NAV KRITEERIJU, KATRAA ATBILDEE TO ATKAARTOJU
ATBILDEEJU, JO TIE IR TIKAI PRECIZEEJUMI, PAR KURIEM IEPRIEXEEJO REIZI NERUNAAJU

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aku 2004-05-17 16:50 (saite)
	oki ja nav kriteeriju tad nav ari diskusiju:)) nu jaa un atvainojos par emocijaam, taas ir tikai emocijas, ko manii rada rietumnieciskaa kaare uzvareet:))P (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	evergreen 2004-05-17 18:21 (saite)
	te tev arii progresa ideja saaxim ar to, ka uzvareesim dabu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aku 2004-05-18 09:34 (saite)
	neea! saaxim ar to, ka izmantosim visas dabas dotaas iespeejas!! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	evergreen 2004-05-18 09:45 (saite)
	nu zinaatne meerkjtieciigi izmanto mees izmantojam visi izmanto users andzha, kaa eksperimentaalfizikjis zin staastiit par resursu smelshanu cik ilgam laikam diez pietix (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aku 2004-05-18 09:50 (saite)
	taa jau ir ekonomika:) saucas kaa no ierebozhotiem resursiem ieguut maximaalu baudu;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	evergreen 2004-05-18 10:35 (saite)
	tu gribi man teikt, ka visas kritiskaas progresa idejas ir no gaisa izziizstas? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	no gaisa nee aku 2004-05-18 10:38 (saite)
	no filozofa pirksta :))))) /a ja nopietni, tad v chjom smisl progresa? ja galvenaa veertiba ir cilveeka laime, tad iespeejams progress tieshaam ne pie kaa laba nenoved. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: no gaisa nee

evergreen
2004-05-18 10:56 (saite)

gadsimtiem ilgi esam bijushi shiis idejas pakljautiibaa un tur vairaak zinaatnes ne filosofijas vaina, lai arii vainu ver piemekleet visam, pat tevi vareetu pazinjot par vainiigu ;)
shajaa jautaajumaa ljoti biezi sanaak saliidzinaat a ar r progresa un attiistiibas ideja pati par sevi ir viens no pamatiem atskjiriigajaam kultuuras sisteemaam, ekonomisku politiskaam noriseem utt.
filosofam progresa ideja nepatiik jo taa dogmatee domaat vienaa virzienaa, tradiicija jaalauz
futorologi un ekologi uztraucas par resursiem shajaa sakaraa
ekonomistiem oir labi - nauda taisa naudu, attiistamies uz priexu tikai uz priexu, priexaa ir vairaak naudas, vinjiem ideja patiik, tikai kaa zinaams, rietumu ekonomika kljuvusi par 'speelju zaali'
eetikai laikam vienalga, taa cilveeki paaraak augstu veertee un runaa par paardomaatu racionaalu moraali, ne konvencionaalu, taatad par personisko cilveeka attoieksmi, liidz globaalaam probleemaam veel taalu, eetika nav topaa, ja taa buutu topaa, tad shodien mees varbuut nedzertu dzeramo uudeni, kur viena tresdalja glaazes ir uriins un mus varbuut buutu cits gaiss un mees nerunaatu par abortu legalitaati vai aarpusdzemdes apaugljoshanu, vai kloneeshanu vai modificeetu paartiku vai ozona caurumu vai ledaaju kushanu vai, informaaciju tehnologjijaam, kaa postoshaam, par militaaro tehniku, kas veicina zinaatnes virziibu, taatad tehnisko bakteriaalo, biologjisko, toksisko un so on ierochu attiistiibu (jaa starpcitu progress visvairaak saistaas ar militaro jomu) labi tas viss nebuutu slikti, ja tas neievestu strupceljaa cilveeku visas shiis attisstiibas seku risinaashana, zinaatne attiistaas tik atri, ka nepietiek laika izdomaat kaa noveerst sekas, iisaak sakot bezceriigi, ja pagaajushajaa gadsimtaa veel teica dariisim taa, lai naakoshajaam paaudzeem buutu daudz forshaak te eksisteet, tad tagad saka, ka vajag meegjinaat dariit taa lai naakoshajai paaudzei buutu kur eksisteet. aleluja, lai dziivo progress un cilveeka nesapraatiigaa tieksme uz priexu, taalaak, veel vairaak

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

paldies, ka neraxtiji ar drukaatiem burtiem:)

aku
2004-05-18 11:13 (saite)

PROGRESS-ZINAATNES ATTIISTIBA
progress un taa jeedziens vel muusu diskusijaa nav defineets. Tu kaa redzams no texta to definee kaa zinaatnes attiistibu.
PAR EKONOMISTIEM
tos Tu definee kaa firmas (profit maximisers). Lai gan kaa jau mineeju ekonomisti, kaa zinaatnieki, risina galveno ekonomikas probleemu, kaa ar ierobezhotiem resursiem panaakt max deriigumu. Shajaa zinjaa zinaatnes attistiba tiek mineeta kaa laba, jo speej resursus izmantot krietni lietderiigaak: palielinaat razhiibu no hektaara, otrreizeeja atkritumu paarstraade, energjijas ieguushana (ne vairs ar ogleem), IT (ljauj efektivaak izmantot cilveekresursus)utt
PAR KLJUUDAAM
jaa par zinaatni nevar runaat, nerunaajot par kljuudaam. ozona caurums, resursu deficiits, dabas piesaarnjojums. Tomeer plusi ir. un plusu ir vairaak. viens no galvenajiem, ka patiesibaa shobriid sabiedriiba var uztureet liekeezhu baru, kas paarsniedz raxhotaajus lielaa meeraa: filozofi, ekonomisti, es un Tu :)
PAR MILITAARISMU
nu jaa zinaatnes izmantoshana sheit ir vienkaarshi drausmiiga un es ja vareetu to izlsleegtu. lielaakais miinuss. ierochi patiesi ne pie kaa laba nenoved un jaa ir sekas progresam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: paldies, ka neraxtiji ar drukaatiem burtiem:)

evergreen
2004-05-18 12:11 (saite)

ja vajag defineet, tad progress ir ideja, kas gadsimtu gaitaa kopta un attiistiita, saakot jau ar seno griekjiju, kjiinu un veel tur kaut ko, taalaakie atzarojumi un sazarojumi utt, tad miiljaa daaragaa kristietiiba ar savu buusim labaaki un so on, pienjemts uzskatiit, ka bekons bija tas maita, kas to taa riktiigi formuleeja, veelaak vinju paarformuleeja, renesansee jau paradiijaas utopijas un visaz pusliidzinaatniskas un pat nezinaatniskas discipliinas bija pakljautas shai idejai, zinaatne veeljoprojaam ir loogjiskaa pozitiivisma noteikta, paareejaas discipliinas jau saak izveerteet savu aklumu, rodas futorologija, bioeetika, kas plaano, kaa atstaat planeetu vismaz veel paaris paaudzeem un risina siibriiza aktuaalos jautaajumus, lai viss neaizietu deelii, shim progresam kontrole manupraat vajadziiga, bet truukst laika, izmirst dziivnieki cilveeku masas kljuust arvien bezatbildiigaakas un stulbaakas, pat izgliitiiba jau zaudee savu liimeni, reti kuru interesee kanta universaalaa eetika, bet nu jau taa kaa vajadzeetu, kameer veel nesam paarvaakushies uz meenesi nu apmeeram taa, jaa un luudzu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: paldies, ka neraxtiji ar drukaatiem burtiem:) aku 2004-05-18 12:22 (saite)
	Kanta universaalaa eetika, ak miiljais Dievs, vai tieshaam tas, ka vinja nevienu neinteresee, pasauli padara sliktaaku??? man domaat cilveeka uzvediibai pilniibaa pietiek ar 10 baushlju ieveeroshanu tur viss vienkaarshaa valodaa ir pateikts;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: paldies, ka neraxtiji ar drukaatiem burtiem:) evergreen 2004-05-18 12:48 (saite)
	nu taa valoda tur nemaz nav tik vienkaarsha nez ja buutu diezvai buutu taada discipliina kaa teologija pasauli padara sliktaaku universaalas eetikas iztruukums, vienalga vai kanta vai kristietiibas (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aku 2004-05-18 13:51 (saite)
	beidzot Tev piekritiishu:) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	evergreen 2004-05-18 21:52 (saite)
	aleluja :))) bet labaak jau man nepiekrist, jo es neesmu ne niiche ne kristus diemzeel, un vispaar esmu taada mulkje :))) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

aku
2004-05-19 09:08 (saite)

es jau piekritu tikai viena fraazei:))P
un vispaa never again nesauc sevi par mulkji. visbiezhaak sevi par muljkjeem sauc sievietes un iespeejams tieshi shaada noskanjojuma deelj lielaakie domaataaji biezhaak ir tieshi viirieshi (protams neizsleedzot gudru sievieshu esamiibu: Marija Sklodovska-Kirii, mana maasa ;); protams, neizsleedzot to, ka ari virieshi sevi sauc par mulkjiem, tomeer virietis to dariis tikai kritiskaa situaacijaa, tikai tad kad patieshaam buus riikojies kaa aazis un ari attiecinaas to uz sevis veikto kljuudu, nevis uz savu praatu.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	evergreen 2004-05-19 13:36 (saite)
	neatceros kaa mees pagaishreiz to chatu beidzaam, bet taapat arii vareetu beigt shoreiz to jau aiziet (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sarunaac aku 2004-05-19 13:49 (saite)
	The End (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: