romānam tagad ir tas sesijas laiks, un aktieriem jāmācās arī dažiem akadēmiskiem priekšmetiem. un mans topošais vīrs nebaidās izklausīties provinciāls - viņš godīgi atzīst, ka nesaprot, nafig viņiem kaut kas tāds tiek mācīts. es it kā saprotu, ka tas tiek darīts, lai viņi nebūtu dalbojobi, bet, raugoties no viņu viedokļa, varbūt tomēr arī nesaprotu. bet tas vienalga. galvenais ir tas, ka šī mācīšanās pa vakariem man atgādina manus sesijas laikus. tas bija tā: tika apskatīti visi biļešu jautājumi, ko draudzīgi sadalījām godprātīgai uzrakstīšanai. tad tās tika uzrakstītas, pēc tam liktas kopā un izdalītas visiem. tajā pašā mirklī bija arī jāsāk mācīties, jo parasti tās biļetes kopā salika pēdējā vakarā. un tad mēs visu cauru nakti kopīgi mācījāmies pie kāda mājās (nevis viss kurss, bet viena kompānija). sākumā ar lielu entuziasmu rūpīgi izlasījām un pārrunājām katru jautājumu, izvērsās pat karstas diskusijas. vēlāk jau uznāca pilnīgs zajebs, un sākām vienkārši paši pie sevis lasīt. tad kāds atlūza. daži palika līdz rīta gaismai. es vienmēr paliku līdz pašam rītam, jo pēc 1-2h miega es noteikti nespētu atbildēt eksāmenā, bet, ja neguļu, tad jūtos kā uz stimulantiem. tādi gan arī bija - enerģijas dzērieni, pie tam lielā daudzumā. brīnos, kā mani tolaik neaizveda uz kardioloģisko. un tagad pats svarīgākais: kad ziemas sesijā janvārī, ap kādiem septiņiem no rīta sāk aust pelēka gaisma, tad, pīpējot uz balkona un dzerot pēdējās red bull lāses, es vienmēr apzinājos, ka ņihuja neesmu sagatavojusies.