šorīt es pamodos ar tik tukšu sajūtu kā Kirkegors, tāpēc neaizgāju uz konferenci, kaut arī ļoti būtu gribējusi paklausīties Ievu Kolmani un Māru Rubeni. tā kā aiz loga bija izcili bēdīga diena, kopā ar sandru atbraucam līdz sēņšelam, bet, ņemot vērā, ka sandra ar elīnu visu nakti bija runājušas pa angliskam, sandra man šobrīd blakus.. protams, guļ! es cenšos pabeigt pasaulē sliktāko referātu pasaulē bezjēdzīgākajā priekšmetā pie pasaulē nekompetentākās pasniedzējas, bet man visu laiku kaut kas izbesij tik ļoti, ka gribas modināt sandru augšā tikai ļauna prieka pēc.