es laikam nekad nevarētu dzīvot viena pati, jo man ir svarīgi zināt, ka vismaz aiz sienas atrodas vēl kāds, un es varu jebkurā mirklī tur pieklauvēt, un aiziet parunāties. es pat nezinu, no kurienes man ir tās milzīgās bailes palikt vienai, bet šobrīd es patiešām esmu laimīga, ka šeit pa vakariem mēs runājam par visādām muļķībām, identiskajiem dvīņiem, arfas spēlēšanām, diētām un ziemassvētku vakariņu plāniem, ka sandra nāk pie manis pirms gulētiešanas atskaitīt dzejoli itāļu valodā, ka edgars atved no vecāku mājām ābolus un rūpējas, lai mēs ar sandru nenomirtu bada nāvē, ka sabīne ar mani smejas par iepazīšanās sludinājumiem, jo mēs jau nemaz neesam nekādi dvēseļu draugi, bet ir tā ļoti silti. lai dzīvo komunālie dzīvokļi.