kad es biju pavisam bērns, man vismīļākā skaņa bija brīvdienu rīti, kad aiz sienas, virtuvē, mamma šiverējās, fonā skanēja radio un neskaidras sarunas. tad ilgi negribējās celties augšā, tikai gulēt un klausīties. bērnība ir savāda. toreiz bija tik daudz skaņu, kas lika justies īpaši un pacilāti. piemēram, agri rīti ziemā, kad bija jāceļas uz skolu, bet ārā vēl tumšs un kluss. pamošanās laukos, kad vēl nav atvērtas acis, tikšķ pulkstenis, un uz brīdi liekas, ka esam Rīgas dzīvoklī. pēcpusdienu klusums mājās, kad mamma klusi lasīja, bet televizors nebija ieslēgts. tīras un sadzīviskas skaņas - tās bija manas mīļākās.