daudzi cilvēki man ir teikuši, un arī man pašai ir tādas izjūtas, ka Livonijas laiks Latvijas vēsturē ir kaut kāds melnais caurums, jo tas nekad neturas galvā. skolas laikā stāstīts kādas četras reizes, lasīts vairākas, arī studijās tagad, bet es spēju atcerēties tikai dažus tādus vārdu savienojumus kā bīskaps alberts, indriķa hronika u.tml. tāda sajūta, it kā viņi būtu bijuši diezgan garlaicīgi, turklāt dzīvojuši trīs reizes lēnāk nekā mēs.