tagad, kad esmu riteņbraucējs, ļoti labu saprotu to citu čīkstēšanu par to, ka Rīgā nav pietiekami daudz piemērotu velosipēdu novietņu, kas atrastos sakarīgās vietās. paradokss ar tiem augstajiem vīriem, jo paši aicina mazāk pārvietoties ar mašīnām, bet dzīvi riteņbraucējiem neatvieglo. piemēram, no manas fakultātes tuvākās riteņu novietnes ir liepu alejas galā, pretī Brīvības piemineklim. tas nav tālu, bet droši arī nav, jo zināms, ka vismaz divi studentu velosipēdi no turienes jau ir aizbēguši.
šodien nesu savu sofiju pa sānu kāpnēm uz tilta, tā izslīdēja un uzkrita tieši uz mana labās kājas otrā pirkstiņa. sāp diezgan iespaidīgi, domāju par traumpunktu.