. ([info]aktrise) rakstīja,
@ 2007-11-09 22:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
viņa man teica, ka es esmu romantizējusi Krieviju. un varbūt patiešām, jo manī citreiz ierunājas nepiedzīvotas nostaļģijas izjūta, kas stāsta par lietainām Santpēterburgas ielām, Maskavas trauksmaino dzīvi un šo pilsētu mentalitātes pieskaņu. neviens, kam to stāstu mani nesaprot, jo visiem taču ir savs viedoklis par šo pašu. bet manā prātā ir nekad nenotikušas atmiņas par vecāku jaunību, laikam.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]skyhell
2007-11-11 21:26 (saite)
nu nez, man, piem., pēterburga liekas varenskaista pilsēta.. jap, tur ir nolaists, tur ir zilas sētas un jo labāk Tu runā krieviski, jo lētāk Tev pārdod iekāroto lietu, pietam, aptuveni 2h laikā manā acu priekšā notika 7 avārijas, kas ir pavisam normāla parādība un cilvēki ir trūcīgi, bet arī liels skaistums tur ir un skatīties pusnaktī tiltu pacelšanu ir tik tiešām romantiski, īpaši jau ar viņu baltajām naktīm ;) biju tur pirms 4 gadiem un pavasarī braukšu atkal. ik pa laikam atceros šo ceļojumu un neviens man nespēs iegalvot, ka šajā pilsētā nav sava veida romantikas. kkā liekas, ka tie kas nav izbaudījuši turienes savdabīgumu, tiem nav tiesību Tevi atrunāt no krievijas romantizēšanas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]aktrise
2007-11-11 22:02 (saite)
man prātā ir palicis Santpēterburgas laukums, tur - pie Ermitāžas, tas bruģis, mazliet pelēcīgais laiks (jo bija tikko sācies rudens) un tāds miers. un metro, kaut arī nekopts un panīcis, tomēr ar savu savādo šarmu. tas viss kopā un katrs atsevišķi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?