| |
[Feb. 9th, 2006|08:21 pm] |
Intesants raksts, krieviski.
Man novērtējums bija 4 zvaigznītes, ja būtu iespējams, liktu 4un1/2 - šur tur varētu piekasīties. |
|
|
| |
[Jan. 26th, 2006|02:33 pm] |
Kodolvalsts Vācija? Bijušais Vācijas aizsardzības ministrs Ruperts Šolcs: pienācis laiks atcelt tabu jautājumam par kodolieroču iegādi. Pēc 2.Pasaules kara Vācija atteicās no kodolieročiem, lai pierādītu savu miermīlīgumu un to, ka tā negatavojas apdraudēt kaimiņus. Vācijas drošību pret kodoluzbrukumu nodrošināja NATO - būtībā ASV - "kodolvairogs". Taču modernā terorisma - kad kodolieroči var nonākt teroriskas valsts, piemēram, Irānas, rokās - laikā šis vairogs varbūt vairs nav efektīvs, un Vācijai pienācis laiks iegūt pašai savus kodolieročus, lai potenciālos ienaidniekus iebiedētu ar nenovēršanu atbildes triecienu.
Nu, nu. Nespēju iedomāties, kā Vācija apgriezīs sociālos izdevumus, lai iegādātos kodolieročus. Nespēju iedomāties Krieviju, Franciju un Britāniju mierīgi noskatāmies, kā Vācija to dara. Varbūt labāk tomēr būtu cīnīties par lielāku NATO integrāciju, nevis uzturēt n+1 atsevišķu, mazu kodolarsenāliņu, tādejādi tikai palielinot šo ieroču, to daļu vai tehnoloģiju noplūdes / nolaupīšanas iespēju? |
|
|
| |
[Jan. 26th, 2006|10:04 am] |
Laba doma, kas īpašu aktualitāti iegūst neilgi pirms vēlēšanām: В каждом обществе есть небольшая часть, имя которому - быдло, и эта
часть всегда стремится выступать от имени всего общества. |
|
|
| |
[Jan. 8th, 2006|09:04 pm] |
|
LTV Panorāma, runājot par Krievijas-Ukrainas "gāzes ķīviņu", minēja, ka Rietumeiropa esot tā stingri Krievijai norādījusi, ka tai neizdosies izmantot gāzes "trubu" politiskās interesēs. Diez, kāds tad tas norādījums bija, jo, cik es dzirdēju, vismaz ES norobežojās no iejaukšanās, cik iespējams? |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2006|08:58 pm] |
Par tiem procesiem - šodien parunāju ar vienu gandrīz-juristu, un izrādās, ka kriminālprocess būtībā ir tas, kas agrāk bija pārbaudes lieta. Lielākā atšķirība starp kriminālprocesu un pārbaudes lietu ir tāda, ka krimināprocesa izmeklēšanas (ja to tā var saukt, nezinu) laikā struktūrām ir tiesības izmantot metodes un veikt pasākumus, kuri pārbaudes lietās nebija pieejami.
Šajā kontekstā man kaut kā liekas, ka, piemēram, troksnis ar Repšes kriminālprocesu bija tā kā nedaudz pārspīlēts.. |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2006|06:38 pm] |
Pirms kāda laika pats sajaucu krimināllietu ar nesen, līdz ar jauno Kriminālprocesa likumu, ieviesto terminu kriminālprocess. Tā kā līdzīga lieta notikās manā iepriekšējā pukstā, nolēmu painteresēties nedaudz sīkāk. Šo to arī izdevās sagrābstīt, un no tā izriet, ka pēc jaunā likuma kriminālprocess tiek uzsākts katrreiz, kad ir aizdomas, ka noticis kas krimināli sodāms. Tā varētu būt tā pati vecā LPSR KPK krimināllieta, tikai ierosināma vienmēr, kad ir aizdomas par krimināliem pārkāpumiem, nevis tikai tad, kad notiks kas nopietns, cietušais izrāda īpašu uzstājību vai arī policija zina vainīgo, kā tas nereti bija līdz šim ;) Nebrīnīšos, ka terminu maiņa ir notikusi zināmā mērā tieši ar mērķi piespiet policiju atteikties no šīs minētās prakses ;) Nu ko, vismaz noziedzības statistika paliks objektīvāka..
Savukārt krimināllieta turpmāk ir nevis process, bet gan pati lieta fiziski - papīru un pierādījumu blāķis.
Man tā īsti nav skaidrs, kas ir kriminālvajāšana, bet, ja pareizi saprotu, tā sauc procesu, ko veic pret aizdomās turamo pēc tam, kad tas kļūst par apsūdzēto - respektīvi, kad viņam tiek uzrādīta apsūdzība.
Vispār, kaklu var nolauzt, varbūt kāds te ir jurists un spēj komentēt.
( Atrastie penteri ) |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2006|04:02 pm] |
Sauciet mani kaut vai par fašistu, taču es uzskatu, ka zemāk aprakstītajā situācijā nošautais ir pats vainīgs. Un policistiem, kā arī jebkuram, kas ir tuvumā un bruņots, šādās situācijās būtu jābūt tiesībām šaut na poražeņije.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Dec. 3rd, 2005|09:06 pm] |
Palasījos portālos ziņas bik un, lūk, rezultāts:
Bijušais DP šefa vietnieks tiesā aizstāvēt Gardu. Mja, kaut kā bik šmucīgi izskatās. Bet tas varbūt izskaidro, kādēļ Drošības policija brīžiem pret visādiem ekstrēmistiem ir kā bez zobiem.
Ventspils Napoleona tribūni lasītājus biedē ar to, ka Sorosa "tīklveida struktūras" pārņemot arī ASV. Neatkārtojoties par šī jaukā termina "tīklveida struktūras" izcelsmes saistību ar Kremli, tomēr nesaprotu, kādēļ lai Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu baidīties no Sorosa aktivitātēm Štatos? Ja reiz Soross ir tik slikts, un tagad ņemties pa turieni, tad jau mēs tieši varēsim atviegloti uzelpot ;)
Un vēl - kas tur īsti tiem māksliniekiem ir noticies? |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2005|11:12 am] |
Skūtgalvji nogalina Sanktpēterburgas rokmūziķi. Gaidīsim, kad mūsējie skinhedi, latvijāņi, gardīnisti, naciķi un pārējie nepieskaitāmie "ķersies pie lietas".. Vismaz tādā virzienā muti palaiž jau krietnu brīdi. |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2005|09:41 am] |
Mani kā latvieti ļoti priecē tas, ka ne tikai pie mums politiķi ir āksti. Šoreiz politiskais ākstīgums ir uzpeldējis Francijā, kur daži ļauži paziņojuši, ka nemieros Francijā vainojama poligāmija. Jo "jauniešiem trūkst tēva" un "nav neviena, kas uzraudzītu šos jauniešus no poligāmām ģimenēm, viņiem nav piesaistes, viņi ir nestrukturēti". Un, vēl jo vairāk, "poligāmija noved pie "nespējas sniegt tādu izglītību, kāda nepieciešama organizētā, normatīvā sabiedrībā".
Varbūt daļēji tā ir taisnība. Bet nu, paskatīsimies no otras puses - kā ir ar nepilnajām ģimenēm, tur taču arī nav tēva? Vai tādēļ cilvēki no nepilnām ģimenēm, mani ieskaitot, rīko grautiņus? Vai varbūt tie, kas nerīko, ir novirze no normas? Un kā Eiropa izdzīvoja bez grautiņiem pēc 2.Pasaules kara, kad daļa tēvu bija gājuši bojā kara laikā? Tur tak vajadzēja būt vienam dumpim aiz otra?
Savukārt, kā ģimenes stāvoklis traucē izglītoties, es patiesi nesaprotu. |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2005|09:31 pm] |
Mosties insecure publicējis labu gabaliņu par vietējo reakciju uz nemieriem Francijā. Tēze par to, ka latviešu uzskati par šiem nemieriem veidojas kā attieksmes pret krieviem projekcija, ir lieliska.
Gribas gan piebilst pie raksta beigām, ka musulmaņi ir nosodījuši islama ektrēmismu (piemēram, šeit ir labs apkopojums) - imho tas ir vērā ņemams fakts šī jautājumā kontekstā.
Taču patiesībā to pieminu tādēļ, ka šis raksts atgādināja man, ka gribēju izteikt viedokli par kāda Krišjāņa Kalnciema viedokli par šiem notikumiem, kuru Mosties insecure trāpīgi raksturojis kā "musulmanisms ir eeevil". Imho šis nezināmā K.K. viedoklis rada jautājumu, kāds īsti ir islams, cik radikāls ir islams kā reliģija. Jautājumu, kurš imho ir neatbildēts ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Un tieši no atbildes uz šo jautājumu visvairāk ir atkarīgs tas, ko darīt tālāk. Jeb, vienkārši runājot, vai Sarkozi rīcība, izsūtot daļu nemiernieku ir pareiza? Vai pasaule virzās uz "civilizāciju sadursmi"?
Atbilde uz šo jautājumu ir jāmeklē vispirmām kārtām, jo diemžēl cilvēks ir pieradis īpašības, kuras piemīt kādai grupas daļai, piedēvēt visai grupai. Tas ir iemesls, kādēļ, piemēram, pēc 2.Pasaules kara latviešus Rietumos vērtēja kā ļoti strādīgus, izglītotus un kārtīgus. Un iemesls, kādēļ tagad Rīga kļūst par lokālas nozīmes sekstūrisma citadeli. Un šī iemesla dēļ ne-musulmaņi ir tendēti uzskatīt par teroristiem visus musulmaņus.
Diez vai šī atbilde tiks atrasta Latvijā. Jo, neatkarīgi no atbildes un tālākās notikumu attīstības, Latviju tas, visticamāk, skars minimāli. Par "mierinājumu" vietējiem antiislamistiem varu prognozēt, ka latviešus kā nāciju piebeigs nevis turki, kurdi, marokāņi vai mozambikāņi, bet gan mūsu kādreizējo iekš SSSR brālīgu tautu pārstāvji, kurus mēs būsim spiesti importēt kā darbaspēku. Jo tieši viņu ieplūdumam ir vairāk priekšnosacījumu, tajā skaitā jau pastāvoša tautiešu kopiena.
Un varbūt tieši tādēļ optimāli būtu importēt darbaspēku, kad tāda nepieciešamība radīsies, nevis no bijušās PSRS, bet gan no Āzijas un Āfrikas, lai pēc laika Latvijā būtu nevis dominējoša slāviskas izcelsmes kopiena un minoritāra latviešu kopiena, bet gan trīs vai pat četras daudz maz līdzvērtīgas kopienas... |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2005|09:13 pm] |
Viennozīmīgi pērle. Pirmkārt, redzama caurmēra Latvijas žurnālistika visā savā spožumā, tajā skaitā vienas puses viedokļa paušana, ziņas un viedokļa jaukšana, utt. Otrkārt, kā ierasts pie tēmām, kas kaut attāli skar homoseksuālismu, komentāri iededzina.
Nerunājot par ierasto cīņu starp divām dažādām attieksmēm pret homoseksuālismu, pie šī teksta: mums ir plurāliska sabiedrība (...) Un tajā LELB lēmumu publiski vispār pat apspriest nevajadzētu., autors Observer, 17:54 16.Nov., я плакалъ. Kā tur Ligačovam savulaik bija: У нас плюрализм, и об этом двух мнений быть не может! ;))
Savukārt, par lietas būtību runājot, imho tas, tāpat kā, piemēram, nostāja sieviešu ordinēšanas jaunājumā, apliecina to, ka LELB ir dziļi konservatīva organizācija, kura būtībā Latvijā konkurē ar Romas Katoļu baznīcu. Tas, ka tādejādi tiek pamesti novārtā liberālāka virziena kristieši, ir LELB lēmums, kuru var cildināt vai pelt, taču nav iespējams mainīt. Turklāt iespējams, ka šādu liberāļu kristiešu mūsu sabiedrībā ir ļoti maz, vismaz politiski liberālisms, kā pierāda vienīgās pašdeklarētās liberālās partijas LC liktenis, nav populārs. |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2005|09:02 pm] |
Jēkabsons izstājas no LPP. Vai tas nozīmē, ka LPP vairs nevarēs saukt par Kristīgo Kikbokseru Partiju? Sasodīc! ;(( |
|
|
| Indul, ko tu pīpo, es a' gribu.. |
[Nov. 7th, 2005|03:43 pm] |
Vakar sanāca paskatīties LTV Parunāmu. Iepēra Emsis, kurš ar vahabītu pašnāvnieka fanātismu acīs klārēja, cik aizvainojošs esot termins "iztikas minimums", jo, redziet, bioloģijā to lietojot attiecībā uz dzīvniekiem. Kā vienmēr, es kaut ko nesaprotu. Piemēram, to, kādēļ Emsis, būdams tik ilgi politikā, tikai tagad atcerējies savas "biologa saknes", un kādēļ viņš ar šo milzīgo problēmu necīnījās tad, kad bija premjers.
Imho žurnālistiem vajadzētu nākt pie prāta un ieviest joku stūrīti, kur tad arī publicēt un raidīt visus šos emša, kristīgo karatistu un pārējo dīvainīšu izgājienus.
upd.: Vēl bija incants, īss sižets par jaunieviesto terminu tīklveida struktūras, ar netiešu mājienu, ka to kritiķi dzied kopīgu dziesmu ar Kremli ;) |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2005|10:28 am] |
Poll #8428 Nekārtības Francijā?
Open to: All, results viewable to: AllNekārtības Francijā - kāds ir iemesls? |
|
|
| Par Franciju |
[Nov. 7th, 2005|10:18 am] |
Tie, kas seko līdzi ziņām, jau zina, ka Parīzes (un nu jau ne tikai Parīzes) priekšpilsētās 11 nakti turpinās nekārtības. Īsumā: nekārtības rīko krāsainie jaunieši, kuri dzīvo emigrantu piepilsētās. Nekārtības galvenokārt sākas tikai pēc tumsas iestāšanās, tiek dedzinātas mašīnas (šķiet, ka sadedzināti jau kādi pāris tūkstoši), sabiedriskas ēkas; pēdējās naktīs esot notikuši arī bruņoti uzbrukumi policijai. Nogalināto, cik man zināms, pagaidām nav, taču vairāki cilvēki ir smagi ievainoti.
Vērtējot šos notikumus, dominē divi viedokļi. Pirmkārt, tas ir uzskats, ka nekārtību pamatā ir imigrantu smagie sociālie apstākļi, rasisms un segregācija, ar kuru saskaras imigranti un viņu bērni. Šie novērotāji nemieros vaino Francijas centrālo un vietējās valdības un sabiedrību kopumā, un nemieru sakni saskata nespējā realizēt imigrantu integrāciju franču sabiedrībā. Šo viedokli galvenokārt pauž kreisi noskaņotie novērotāji; līdzīgs viedoklis esot ASV novērotājiem, acīmredzot, velkot paralēles ar ASV sabiedrības integrācijas pieredzi. Otrkārt, tas ir uzskats, ka nemierus rīko pusbandītiski un bandītiski grupējumi, kuru locekļi nevēlas integrēties franču sabiedrībā, galvenokārt nodarbojas ar sīko noziedzību un narkotiku izplatīšanu. Dažreiz tiek piesaukta arī radikālā islama ietekme uz šiem jauniešiem, ko apliecinot, piemēram, baznīcu dedzināšana. Šādu viedokli pauž konservatīvie spēki, kā arī Krievijas novērotāji, kuri manāmi velk paralēles ar Čečenijas karu.
Kas notiks tālāk? Manuprāt, tas ir atkarīgs no tā, kāda ir patiesā situācija ar imigrantu integrāciju sabiedrībā. Ja taisnība ir "sociālistiem" un problēmas sakne ir franču sabiedrības rasismā vai "rasismā", tad vienīgā iespēja ir imigrantu integrācija; šābrīža notikumi Francijā tādā gadījumā ir vairāk vai mazāk analoģiski melnādaino protesta akcijām ASV pirms segregācijas likvidēšanas; brutāla nemieru apspiešana tālāk atsvešinās imigrantus no Francijas sabiedrības, radot augstni varmācīgākiem konfliktiem.
Savukārt, ja taisnība ir "konservatīvajiem", tad nogaidošana policijas un politiķu attieksme tiks uztverta kā valsts varas vājuma izpausme; šādā gadījumā optimālais scenārijs imho ir diezgan agresīva policijas rīcība kopā ar nemiernieku līderu deportēšanu un valsts imigrācijas politikas pārskatīšanu - ņemot vērā to, ka imigranti Eiropai ir vajadzīgi sabiedrības darbaspēju uzturēšanai, strādāt negriboši imigranti tai nav vajadzīgi, un to uzturēšanai tērētos līdzekļus var izmantot humānajai palīdzībai "uz vietas", ja ir tāda vēlme. |
|
|
| |
[Nov. 4th, 2005|03:03 pm] |
Interesanti, kā vērtēt kritiku, ko tieslietu ministre veltījusi tiesneses Tāleres spriedumam (šobrīd linka uz ziņu nav, ielikšu, kad būs) - kā politisko līderību cīņā par tiesiskuma uzvaru vai kā izpildvaras iejaukšanos tiesu varas kompetencē? |
|
|
5 (27.8%)![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}