|
Jan. 3rd, 2006|06:38 pm |
Pirms kāda laika pats sajaucu krimināllietu ar nesen, līdz ar jauno Kriminālprocesa likumu, ieviesto terminu kriminālprocess. Tā kā līdzīga lieta notikās manā iepriekšējā pukstā, nolēmu painteresēties nedaudz sīkāk. Šo to arī izdevās sagrābstīt, un no tā izriet, ka pēc jaunā likuma kriminālprocess tiek uzsākts katrreiz, kad ir aizdomas, ka noticis kas krimināli sodāms. Tā varētu būt tā pati vecā LPSR KPK krimināllieta, tikai ierosināma vienmēr, kad ir aizdomas par krimināliem pārkāpumiem, nevis tikai tad, kad notiks kas nopietns, cietušais izrāda īpašu uzstājību vai arī policija zina vainīgo, kā tas nereti bija līdz šim ;) Nebrīnīšos, ka terminu maiņa ir notikusi zināmā mērā tieši ar mērķi piespiet policiju atteikties no šīs minētās prakses ;) Nu ko, vismaz noziedzības statistika paliks objektīvāka..
Savukārt krimināllieta turpmāk ir nevis process, bet gan pati lieta fiziski - papīru un pierādījumu blāķis.
Man tā īsti nav skaidrs, kas ir kriminālvajāšana, bet, ja pareizi saprotu, tā sauc procesu, ko veic pret aizdomās turamo pēc tam, kad tas kļūst par apsūdzēto - respektīvi, kad viņam tiek uzrādīta apsūdzība.
Vispār, kaklu var nolauzt, varbūt kāds te ir jurists un spēj komentēt.
Tā šis tas atradās šeit. Piemēram:
"Taču tagad jebkurā šaubīgā gadījumā obligāti ir jāuzsāk kriminālprocess. Tas palielina darba apjomu, jo rakstisku paskaidrojumu vietā jānotiek liecinieku pratināšanai."
Ieviests jauns termins - "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess".
"Atšķirība ir tā, ka agrāk krimināllietā obligāti bija jānosaka drošības līdzeklis aizdomās turētajam. Tagad personai, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess, drošības līdzeklis nav obligāts."
Agrāk vietas apskati policija varēja veikt, neierosinot krimināllietu, bet tagad obligāti ir uzsākams kriminālprocess. "Notikuma vietas apskate ir kriminālprocesuāla darbība."
Kriminālprocesu var ierosināt gan par faktu, gan pret personu, ja ir zināms, ka šī persona ir pastrādājusi kriminālnoziedzīgu nodarījumu.
Pats Kriminālprocesa likums:
27.pants
2) Procesa virzītāji ir:
1) izmeklēšanā — izmeklētājs;
2) kriminālvajāšanā — prokurors;
3) sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei — tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;
4) iztiesāšanas laikā — tiesas sastāvs.
29.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības
(1) Izmeklētājam ir pienākums:
1) uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;
2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības;
39.pants. Prokurora — procesa virzītāja pienākumi un tiesības
(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:
1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;
2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;
369.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesli
(1) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk — par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras no rāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iesniegt:
1) noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona — kā iesniegumu;
2) kontrolējošās un uzraugošās iestādes — to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;
3) ārstniecības personas vai iestādes — kā ziņojumu par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;
4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas — kā iesniegumu par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;
5) jebkura fiziskā vai juridiskā persona — kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;
6) jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu — kā iesniegumu.
(3) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.
370.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats
(1) Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.
(2) Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
372.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība
(1) Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda:
1) tā uzsākšanas iemeslu un pamatu;
2) īsu nodarījuma aprakstu, ciktāl tas uzsākšanas brīdī zināms;
3) personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma;
4) iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt.
(4) Lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu nav pārsūdzams.
(5) Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību, kā arī personai, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot ārstniecības personas vai iestādi.
373.pants. Atteikšanās uzsākt procesu
(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā šo lēmumu rezolūcijas veidā uzraksta uz iesnieguma un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības personas vai iestādes.
(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.
(3) Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.
403.pants. Kriminālvajāšanas uzsākšana
(1) Kriminālvajāšanu prokurors — procesa virzītājs var uzsākt:
1) ja saņem izmeklētāja ierosinājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanas nepieciešamību;
2) pēc savas iniciatīvas, izņemot kriminālprocesu no izmeklētāja lietvedības.
(2) Prokurors uzsāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmis krimināllietas materiālus no izmeklēšanas iestādes.
(3) Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības, veic vienu no šādām darbībām:
1) krimināllietu atdod atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, rakstveidā norādot par nepieciešamību veikt konkrētas procesuālās darbības;
2) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrēto personu un nosūta krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgās personas noskaidrošanai;
3) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, konstatējot šā likuma 379.pantā norādītos apstākļus.
405.pants. Lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzība)
(1) Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības (turpmāk arī — apsūdzība) prokurors norāda:
1) pie kriminālatbildības saucamās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, paziņoto dzīvesvietu un darbavietu;
2) katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju;
3) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;
4) personas, kuras cietušas noziedzīga nodarījuma rezultātā;
5) citas personas, kuras sauktas pie kriminālatbildības par līdzdalību vai dalību tā paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
(2) Ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti ideālajā kopībā, šā panta pirmajā daļā minēto norāda kopā par visiem šādā kopībā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem.
(3) Lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības nav pārsūdzams. |
|