αγάπη στοπ ([info]agape_stop) rakstīja,
@ 2015-01-05 17:48:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Runājot par Kolkā pazudušo kaitotāju, metas nelabi, kad palasu internetos komentārus.
Kāpēc visās situācijās reāli visi, visi skaļi un vienbalsīgi metas vainot upuri? No tā kaut kā vieglāk pašiem paliek? Paši sajūtas saprātīgāki un labāki?
Noslīki? Pats vainīgs, ka līdi ūdenī.
Izvaroja? Pati/s vainīga/s, ka tā saģērbies/tur aizgāji.
Nošāva? Pats vainīgs, ka kādu uz to izaicināji.
Apzaga? Pats vainīgs, ka tev tas aifons bija.
Piekāva? Pats vainīgs, ka acis pacēli.
Ķieģelis uz galvas uzkrita? Pats vainīgs, ka no mājas izgāji.
Dzīvoklī ķieģelis uzkrita? Pats vainīgs, ka mājās sēdēji.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]indulgence
2015-01-05 18:09 (saite)
Kamrāds [info]unpy, būdams visnotaļ tolerants un respektējot abas puses, rimti šo gāganu ņemtni nokomentēja šādi: "Uz Darvina prēmijas laureātiem apzīmējums "gadījies nonākt nelaimē" īsti neattiecas, manuprāt, jāsaka, kā ir - zināmā sabiedrības brieduma pakāpē vajadzētu būt tā, ka tiesības uz glābšanu ir arī tiem, kuri mēģina nomirt izklaides pēc. Pie mums tā ir, glābti tiek visi, ne visus sanāk izglābt, tiešām nesaprotu, par ko cepiens."

Taču arī vidusmēra komentētājus var saprast: ja cilvēks iet uz kaimiņu ciema zaļumballi aurodams, ka visi tā ciema džeki ir lohi, un dabū no šiem pa degunu, tad reti kuram viņš škiet šausmīgas netaisnības upuris. :)

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?