... ([info]adore) rakstīja,
@ 2021-06-03 17:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mani šodien piemeklēja eksistenciālas dabas jautājums - kā citas sievietes var gadiem dzīvot kopā ar saviem vīriem un negribēt viņus nosist? 
Tā ir patiesi liela mīkla priekš manis.
Jo man savu vīru nosist gribas ik pa laikam.
Es apzinos, ka tā ir bezspēcības sajūta, kas izraisa šo agresijas uzplūdu. Apziņa, ka tu nevari izmainīt nedz cilvēku, nedz arī apstākļus, raisa manī agresiju. Apziņa, ka tu gribēji kaut ko vairāk - no dzīves, no attiecībām, bet tas "vairāk" nekad tā arī neiestājās. Gluži pretēji - ar gadiem tu saproti, ka kļūst tikai mazāk, šaurāk. Jo svaigākas attiecības, jo vairāk cerību un ilūziju, bet gadu gaitā tu saproti, ar ko tev darīšana un arī to, ka cilvēki tā mistiski nemainās, ka viss kļūst tikai rutinētāk, ka pūles tiek pieliktas arvien mazāk, ka strīdi uzdzen arvien vairāk vienaldzības. Un kur gan ir izeja? Diez vai tā obligāti ir cita partnera meklējumos, jo ikvienās attiecībās priekšā izklājas tas pats attīstības deķītis. Pamainīt lomu tēlotājus lielas jēgas parasti nav. Ja vien patiesi kaut kur neeksistē kāds "īstais cilvēks".
Bet atgriežoties pie eksistenciāliem jautājumiem - nu kā viņas visas vienā jaukā dienā vienkārši nepiebeidz savus lauleņus? Mana draudzene Inga, kas ar savējiem sestdien bija ciemos (un mēs divatā izlakām 4.5 vīna pudeles, lai nākamā dienā pašas mirtu nost). Viņiem jau ir 3 bērni! Un viņai mūždien ir laba figūra, skaistas kleitas, glīti ieveidoti mati un smaids un gadiem viens un tas pats vīrs. Kā viņš vēl ir dzīvs?
Kā tavs vīrs ir pamanījies izdzīvot?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]adore
2021-06-03 21:05 (saite)
Bet reizēm svaru kausi nosveras un nīstam pusi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sarkans0987
2021-06-03 21:11 (saite)
Protams, ka gadās. Un zinu, ka tas ir abpusēji. 😄😄😄Bet es sev vienmēr atgādinu, ka vienai būtu daudz grūtāk. Un tad tie kausi ātri aiziet uz otru pusi. 😉

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]adore
2021-06-03 22:08 (saite)
Vai tā tiešām ir, ka vienai grūtāk?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sarkans0987
2021-06-03 22:14 (saite)
Protams, ka manā gadījumā tā ir. Pirmkārt- viņš ir mana ābola otra pusīte. Es to zināju kāzu dienā un zinu joprojām. Otrkārt - mēs kopā izveidojām ģimeni. Mums ir bērni. Es jau sen vairs nedomāju tikai par sevi. Man jādomā par ģimeni. Un ģimenē noteikti ir vieglāk, ja neesi viens pats vezuma vilcējs...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]adore
2021-06-03 22:26 (saite)
Es vairāk sliecos domāt, ka mēs katrs esam vesels ābols, ne pusītes, kuru veselumam nepieciešams otrs. Otrs var sniegt papildus skatījumu, augsni pilnveidei u.t.t. Bet veselu sevi padaru tieši es pati. Par to vezumu, jā, tas ir galvenais iemesls, kāpēc gadu gaitā neesmu izšķīrusies - nevēlos viena vezumu vilkt. Bet arī ģimenes ietvaros kāds var brīžiem nosvīst no tās vezums vilkšanas vai vezums var nelikties taisnīgi sadalīts. Tad rodas jautājums, vai patiesi vieglāk ir kopā. Bet gan jau, ka bieži kopā ir vieglāk. Es aizvien esmu stipri vien individuāluste, no dabas ne tik ģimeniska. Bet ģimene ir bišku cits līmenis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sarkans0987
2021-06-03 22:26 (saite)
Turklāt- es biju viena. Ilgi. Un, lai gan šobrīd šķiet, ka varētu karaļvalsti atdot par gabalu tās vientulības - es zinu, ka tas nav man. Es biju dziļi nelaimīga tad. Es neesmu vienpatis. Man vajag savu ģimeni... tāpēc katru reizi, kad "gribas nosist", es atgādinu, ka tomēr mīlēt un būt mīlētai gribas mazliet vairāk. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]adore
2021-06-03 22:30 (saite)
Man ir bijusi zināmā mērā līdzīga pieredze. Un ir atklāsme, ka savā būtībā man patīk ģimene. Tomēr visur ir zemūdens akmeņi. Un reizēm domas par to, kā paiet dzīve...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?