Katrai lietai izrādās sava otra puse.
Piemēram, izrādās, ka šampūni noēd matu dabisko sebumu -> mati taukojas un mati šķeļas -> matus vairs nevar izaudzēt garus. go Water Only!
Give me back my body varētu būt mans pēdējā gada sauklis,
dēļ jokainībām veselībā + daudzreizējas vilšanās ģimenes ārstē un nupat ne tikai kaunā pie viņas doties, bet arī neticībā + nu jau rituāla visām jokainībām googlē pielikt klāt "paleo" vai "sugar" vai "gluten/celiac", un - tici vai nē - atrodas tādi brīnumi par _visu_!
Arvien mazāk ticu ģenētikai. (Un to saka cilvēks, kam ģenētika studijās bija vismīļākais izaicinājums..) Arvien vairāk ticu, piemēram, sēnēm. Un baktērijām. Ticu sunim, kurš nelieto šampūnu, kļūst lipīgs, ja nav bijis upē/sniegā/vārtījies zālē, un kļūst zīžains, ja ir..
Ticu gaļai un ticu taukiem. Neticu miltiem. Neticu cukuram. Sāku ticēt nesāpīgām reizēm -> un attiecīgi dzemdībām.
Redzu savā ciltskokā kaišu sarakstā uzturu, ne ģenētiku.

Mati otro dienu eksperimentē. Vakar soda + kumelītes + eļļa un bize,
šodien soda + etiķis + izskalot + tomēr vājš etiķis, jo mums ciets ūdens.
Redzēs, kas no tā sanāks. Ceļojuma somā laikam būs visādi pulveri (soda, kartupeļu ciete, māli, tējas...) un etiķis līdzi.