Sviesta Ciba |

Spēlmanis (

abriss) rakstīja,
@ 2003-08-24 19:27:00

Garastāvoklis:	nostalgic
Mūzika:	guano apes - no speach

mini
Sajusties mazai, peļamai un niecīgai, šajā pasaulē, kur katram ir sava joma, kurā izpausties, bet man nav. Nav panākumu, nav ceļojumu, nav nekā ar ko varētu lepoties.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

zebra
2003-08-26 21:34 (saite)

Sapurinies! Cīnies par sevi, vēl par agru ir padoties! Pastāvi par sevi, bet neljaujies pārliekam žēlumam - vienmēr vieglāk ir ieņemt apvainotā lomu.
Es nezinu Tavu vēsturi, nepazīstu Tevi un Tavu situāciju, bet pazīstu šīs sajūtas. Triviāli, savā videnē es jūtos tā, kā šos trīs gadus būtu tikai jāizdzīvo. Cauri šiem drausmīgajiem cilvēkiem, nepieņemajamai sistēmai. Tas mani lauzh. Katru reizi es skolā cenšos ienest "sevi" - jaunu elpu, pašpārliecinātību. Un katru reizi es aplaužos. Un tā smaka iesūcas manī, sāk pūdēt to veselīgo saturu... un es nespēju lauzt cilvēku nicinošo, nepatieso attieksmi un savu neadekvāto reakciju.. Bet es spēju noslēgties no tā un iestāstīt,ka pēc šiem 3 vējā izsviestajiem gadiem es būšu kļuvusi stiprāka. I'm just survivin' . Ja nespēj izmainīt apstākļus (un cilvēku attieksmi vispār nav iespējams izmainīt - vari mainīt tikai savējo), tad vismas noslēdzies no tiem. Neļaujies. Notrulinies..un nesāpini sevi. Pieņem faktus. Mīli sevi. Par spīti, ja ne savādāk. Un es neticu, ka Tev nav neviena īsta drauga. Padomā, noteikti ir. Varbūt Tu pat to neesi pamanījuse..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

abriss
2003-08-27 12:27 (saite)

Var jau buut ka draugus neeesmu pamaniijuse, bet varbuut es tos esmu aizbaidiijusi. Vai tas ir draugs, kurš nodod ? Es baidos uzticeeties, jo par daudz reizhu esmu nodota, es baidos miileet, jo baidos neko nesanjemt pretii. Drosmes trūkts, vai varbuut preciizaak "beidzaas". Skola man nav mocības, tas manā izpratnē ir lietderīgi izmantos laiks, tikkai man nav jomas kuraa izspaust savu buutiibu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: