Sapurinies! Cīnies par sevi, vēl par agru ir padoties! Pastāvi par sevi, bet neljaujies pārliekam žēlumam - vienmēr vieglāk ir ieņemt apvainotā lomu.
Es nezinu Tavu vēsturi, nepazīstu Tevi un Tavu situāciju, bet pazīstu šīs sajūtas. Triviāli, savā videnē es jūtos tā, kā šos trīs gadus būtu tikai jāizdzīvo. Cauri šiem drausmīgajiem cilvēkiem, nepieņemajamai sistēmai. Tas mani lauzh. Katru reizi es skolā cenšos ienest "sevi" - jaunu elpu, pašpārliecinātību. Un katru reizi es aplaužos. Un tā smaka iesūcas manī, sāk pūdēt to veselīgo saturu... un es nespēju lauzt cilvēku nicinošo, nepatieso attieksmi un savu neadekvāto reakciju.. Bet es spēju noslēgties no tā un iestāstīt,ka pēc šiem 3 vējā izsviestajiem gadiem es būšu kļuvusi stiprāka. I'm just survivin' . Ja nespēj izmainīt apstākļus (un cilvēku attieksmi vispār nav iespējams izmainīt - vari mainīt tikai savējo), tad vismas noslēdzies no tiem. Neļaujies. Notrulinies..un nesāpini sevi. Pieņem faktus. Mīli sevi. Par spīti, ja ne savādāk. Un es neticu, ka Tev nav neviena īsta drauga. Padomā, noteikti ir. Varbūt Tu pat to neesi pamanījuse..