friends [entries|archive|friends|userinfo]
aborigens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 10th, 2026|12:51 pm]

nelabrit
Nevarēju šonakt aizmigt līdz aptuveni 4:00 un pamodos ap 10:00, bet izgulējusies galīgi nejūtos. Kādu pirmo pusstundu vienkārši skatījos debesīs. Kontekstam, mana gulta atrodas tieši pie loga. Vasarā debesis gan nevar redzēt, jo priekšā ir divi lieli ozolkoki, bet tagad tiem palikušas vien vēl dažas pēdējās rudens lapas. Vispār nesaprotu - kā tūlīt jau būs novembra vidus un valsts svētki, pa kuru laiku nomainīju rudens mēteli uz ziemas jaku? Brīžiem atkal attopos autopilotā.

Ārā tik skaists laiks. Domāju par to, kā es varētu saņemties aizbraukt pastaigāties gar jūru. Man tas noteikti varētu palīdzēt sakopot domas, jo es marinēju atbildēt nu jau trīs čatiņiem (nav man tipiski), papildus - nākamās nedēļas pasākumam nepieciešams vēl uzrakstīt lasāmo materiālu, kas pagaidām nāk nežēlīgi lēni (bet ne slikti), tāpat man derētu šodien zupu pārvārīt sautējumā, izlasīt kādas piecas grāmatas un pārtulkot ap simts dzejoļu. Norm.
LinkLeave a comment

crimes and punishments [Nov. 10th, 2026|10:30 am]

methodrone
Iisteniibaa Branda apcietinaashana (as surreal as it is being jailed for grabbing someones boobs, putting head in someones lap and having done something the other doesnt enjoy during consensual sex), varbuut ir laba ziime. Es ceru, ka tas liks visiem muzhikiem, kas jebkad ir bijushi obnoxious and clueless about whats actually normal in a loving or simply positive intimate encounter, aizdomaaties un iztirzaat sevii savu visu esiibu. Unless he actually raped somebody in an alleyway, man veelaizvien neshkjiet ka Brands bija pelniijis cietumu (varbuut kaut kaadu community service, a couple years tops, maybe compensation to victims) yet I 100% appreciate a message that it sends. He can just be the holy martyr of the message to esentially be civilised and bogger off if someone doesn't like you, which he should enjoy if he loves Jesus as much as he preaches.

Not that anyone will listen to the message, and actual rape gang dudes will walk free and keep doing what they're doing, as all polices and governments come from satan and are futile.
Link7 comments|Leave a comment

[Nov. 10th, 2026|10:02 am]

mufs
[Tags|]

psc

man Šveicē e-sim beidzās tieši pie lidostas un es sastresojos, un nevis sameklēju lidostas Wifi stendu, bet pieslēdzos LMT data roaming, lai tiktu pie bordingpass. Par šo muļķīgo kļūdu, kas sastādīja 27 MEGABAITUS KARL, man jāmaksā 13 eiro.
Link2 comments|Leave a comment

Cilvēku grupējumi grupu darbā [Nov. 9th, 2026|11:41 pm]

kochka
"Tomēr melanholiķi vislabāk var sadarboties ar sangviniķiem."

Laikam kāds "sangviniķis" neizturēja: "Bet viņi ir tik lēni!"

Un varbūt "melanholiķis" klusībā nodomāja, ka šī iebilde rada cerību, jo atšķirīgo tempu dēļ varēs sarunāt strādāt atsevišķi. Jo kuram tad nepatīk rūpīgi izstrādāts darbs? Reizēm tiešām esmu tik lēna kā lietaina diena. Visu novembri varēs skatīties uz tādu attēlu.
Link2 comments|Leave a comment

Pierāpo [Nov. 9th, 2026|08:56 pm]

ctulhu
arhitektiem pamazām kaut kas sāk pierāpot:

//https://www.santa.lv/raksts/deko/riga-nav-kopenhagena.-arhitekte-linda-balode-par-to-kapec-rigai-neder-svesi-risinajumi-86742/?fbclid=IwY2xjawVe9axleHRuA2FlbQIxMABwZG9mAWJyaWQRMHFaNVhYY3ptQlJzUndXd0lzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEf8Ezw8bYkZDHSNM8m_wFTaeUPSElhnWfvaO6jhu23CM_K_9pbo724_ho0GyI_aem_DJW6VvyJZdJRHbgf4vjotA..
LinkLeave a comment

Kāds var man izstāstīt [Nov. 9th, 2026|08:47 pm]

ctulhu
kāda X pēc šādām sistēmām jābūt pievienotām internetam? Noliktavas, slimnīcas - tur tak ir cilvēki uz vietas kuri var kontrolēt režīmus.

https://jauns.lv/raksts/arzemes/737315-francija-kiberuzbrukumi-paralize-simtiem-lielveikalu-parize-vaino-iranu-partikas-sabojasana-un-ugunsgreku-izraisisana
LinkLeave a comment

[Nov. 9th, 2026|04:38 pm]

lavendera
Tad, kad tu, cilvēk, esi gatavs katru dienu iet uz sporta klubu, lēkāt pa stepu un cilāt svarus, nokaujas kāja, nokaujas mugura, teipotāja jāgaida trīs dienas un vispār vissirslikti. Vismaz padejot aiziešu, ja nu kaut kas iekratās vietā.
Kā teica lld, vecums nenāk divi.
Link1 comment|Leave a comment

[Nov. 9th, 2026|12:58 pm]

nelabrit
Reāli vakardien visas zvaigznes sastājās vietās. Sākumā kaut ko laiskojos un mēģināju izdomāt, ko vilkt mugurā, lai gan laika līdz iziešanai, lai paspētu uz koncerta sākumu nebija vairs palicis daudz. Pēkšņi (burtiski 90min pirms sākuma) saņemu ziņu no I, ka viņa pēkšņi tikusi pie ielūguma no savas kolēģes un plāno braukt ar taksi no pils uz mežaparku, kas saprotams, ka man ir ideāli. Pēc īsa brīža mums vēl pievienojas J un laimīgi visi kopā gan aizbraucām, gan atbraucām no mežaparka. Tur uz vietas satikām vēl veselu kaudzi ar cilvēkiem.

Izrādījās, ka J nekad nebija dzirdējis ne par hospitāļu ielu, ne par citām viņiem līdzīgām grupām (?) Viņš bija vienkārši iegājis pilī īstajā brīdī, kad I bija jāatrod vēl kāds gribētājs pievienoties. Nu, viņam nepatika (:D), bet viņš atzina, ka tas ir jūtami kaut kas ļoti autentisks un svarīgs cilvēkiem. Es riktīgi kārtīgi izdejojos, lai gan publika kopumā šķita ļoti mierīga. Man gan šķiet sociāli pieņemamāk un ieteicamāk baudīt mūziku ar visu savu ķermeni. Par šo esmu domājusi arī citu performanču sakarā, piemēram, kā lasījumi vai teātris - manuprāt, ekspresīvi skatītāji (protams, nerunājot galējībās) ir tik forši, jo viņi ļauj ieraudzīt kā darbs uz viņiem strādā. Esmu ievērojusi, ka tie, kuri paši performē, parasti ir arī ekspresīvi skatītāji.

Kad atgriezāmies pilī jau bija ļoti daudz cilvēku un mani galīgi nesaistīja doma palikt sēdēt pie bāra, jo sapratu, ka lielai daļai tur jau tusiņš turpinās otro vai trešo dienu, bet tieši tajā brīdī man uzraksta P, ka atrodas pārdaugavā un varbūt varētu saskrieties pilī, kas atkal vienkārši sanāca perfekti pēc pulksteņlaikiem. Beigās ļoti pieklājīgi jau ap 00:30 biju mājās. Pēc tam vēl izgāju naksnīgā pastaigā pa parku, kur pirmo reizi nebija neviena cilvēka, kas priekš manis ir vēl viens ziemas vēstnesis. Tagad iešu uzsildīt kādu šķīvīti no sava milzīgi savārītā zupas katla.
LinkLeave a comment

[Nov. 9th, 2026|11:10 am]

missalise
Šonedēļ divi koncerti - trešdien koncerts Baltezera baznīcā plkst. 21.00, bet sestdien plkst. 16.00 - AVE SOL. Tiem, kam patīk Lūsēna mūzika, varētu patikt, man, piemēram, šī laikam ir otrā mīļākā programma kopā ar šo kori pēc Kino mūzikas. Pavadījumā būs klavieres, sitaminstrumenti un flauta. Pie klavierēm sestdien būs pats Lūsēns.
LinkLeave a comment

[Nov. 8th, 2026|08:00 pm]

black_robin
mapats ielicis video 'baby talk', kas ir diezgan izklaidējošs, ngl. tur bija viena nianse uz kuru mazliet vēlos vērst uzmanību. tajā tika salīdzinātas sievietes ar bebriem - tur bija rādīts kā bebrs, pat atrodoties dzīvoklī, mēģina taisīt dambi. un, attiecīgi, ka kko līdzīgu mēģinot sievietes (bērns ir viņu dambis), bet, ta kā viņām nav bērnu, tad viņas dara visādas muļķības. un tajā ir kāda šķipsna patiesības. tai pat laikā, sievietes tomēr nav bebri. jūs man varbūt neticat, kas ir ok, bet es te atsaukšos uz man iemīļotu dienvidafrikāņu autoru - Eugene Marais un viņa darbu "The Soul of the Ape".

viņš tieši dod piemēru ar bebriem līdzīgiem dzīvniekiem - viņš min ūdru. ja ūdrs uzaug dzīvoklī, bet tu viņu vēlāk aizved pie upes, viņš momentā zina, ko darīt upē - lec iekšā un aiziet. savukārt paviāns (cits viņa dots piemērs) tā nedara, viņam nav viss uzreiz skaidrs instinktīvā līmenī, bet viņs ir labāk spējīgs adaptēties jauniem apstākļiem. kādēļ tā? jo te ir runa par divām dažādām mentalitātēm vai spējām operēt - viena ir iedzimtā atmiņa, kas ir instinktīva un otra ir kauzālā vai individuālistiskā - spēja mācīties no pieredzes, saprotot cēloņus un sekas.

jā, cilvēks nav paviāns, bet vēl jo mazāk bebrs.
Link8 comments|Leave a comment

[Nov. 8th, 2026|06:42 pm]

black_robin
"Animals and plants are a long way from rocks and clouds, and also from automobiles and computers. The need to point this out today is one of the startling aspects of the current scientific landscape."

kad kāds mēģina apgalvot, ka dzīvas būtnes ir tādas pašas (vai GANDRĪZ tādas pašas) kā kompji, termostati vai AI, tas man sasaucās ar vienu anime par zinātniekiem. viena zinātniece atzīstas savam kolēģim mīlestībā. kolēģis saka: kā tu zini, kādi tev ir pierādījumi? viņa domā - o, tiešām, tā ir hipotēze, kura ir jāpārbauda. un tad viņi veic visādas analīzes, piem, fiksē viņas pulsu dažādās situācijās. vienā no eksperimentiem viņa stāv, atspiedusies pret sienu un viņš veic stereotipisko anime wall slam, resp, iesprosto viņu, nostājoties viņai tuvu priekšā un noliekot roku pret sienu, viņš to atkārto ntās reizes un tiek fiksēts, ka katru reizi viņai pulss paātrinās arvien mazāk, līdz viņa ir pilnīgi vienaldzīga, bet viņš nesaprot kāpēc, jo viņš ļoti cītīgi aizskāra sienu, pie tam sāka to darīt ne tikai ar vienu roku, bet ar abām, atkal un atkal, taču dīvainā kārtā viņa monotonā sienas pliķēšana neradīja viņas pulsā nekādas satraucošas izmaiņas.
Link4 comments|Leave a comment

novembris [Nov. 8th, 2026|06:18 pm]

inese_tk
[Tags|]
[Fonā |Līgas pH3 - Veļu govis]

šī bija ļoti veļīga nedēļa.
pavasarī dabūju 3 dažādu aso pipariņu stādiņus no Melnā stārķa kunga. pagājšnedēļ, beidzot, ar K starpniecību aizsūtīju Ancei atpakaļ podiņus un našķu paciņu nodošanai tālāk. svētdien izrāvu no siltumnīcas pēdējo pipariņu, kurš tur nebija nosalis un joprojām gatavināja mazus dzeltenus pipsīšus. pirmdien Ance atrakstīja, ka našķu paciņu diemžēl vairs nav kam atdot.
trešdien atnāca ziņa, ka vienai no Līgām diezgan pēkšņi aizgājusi mamma. viņa ļoti drosmīgi pati parastā mašīnā atveda mammu mājās no slimnīcas, iekārtoja garāžā, pati apmazgāja, pati saģērba un gribēja, lai pirms oficiālās izvadīšanas paši tuvākie var no viņas lēni un mierīgi atvadīties mājās ar veļu dziesmām fonā. manliekas, šis ir pareizais way to go, es gan nezinu vai pati tā varētu. so vakarrīt ar dažām no Līgām braucām uz Gulbeni dziedāt bērēs, kurām paralēli notika arī Melnā stārķa kunga bēres Rīgā. jāsaka, ka veļu dziesmas iegūst pavisam citu garšu, ja viņas dzied blakus aizgājējam un šņukstošiem palicējiem. tā bija grūta, bet svētīga pieredze. manliekas labi nebēgt no satikšanās ar nāvi. it kā jau nav patīkami un vieglāk liekas izvairīties, bet tomēr baigā svētība un kaut kas liels, tīrs, īsts un patiess, atšķirībā no mūsu ikdienas kapitālistiskajā (ne)realitātē.
pēc tam atbraucu mājās, izmazgāju matus, uztaisīju wannabe kariju, pabaroju sevi, U un K un braucām spēlēt konci Cēsīs. bija ļoti, ļoti jauks veļu vakars Malā. biju ar Malu sarunājusi, ka uzvārīs lielu putras katlu veļiem - pirms koncerta nolikām skatuves priekšā un aicinājām visus klātesošos domās lūgt savus veļus uz mielastu. nodziedājām lielāko daļu no jaunā, joprojām topošā veļu albuma un šo un to no pirmā albuma. pēc tam triecām veļus atpakaļ tur, no kurienes tie nākuši un visi kopā ar publiku mielojāmies ar veļu apgramstīto un apsvētīto putru. bija arī pilna Mala sanākusi, mums likās, ka varbūt neviens nenāks. liekas, ka viss baigi labi salikās tai noskaņā un putrā un visā. jūtos ļoti pateicīga. nogurusi arī.
Link3 comments|Leave a comment

[Nov. 8th, 2026|04:52 pm]

nelabrit
update: uzvārīju beigās zupu sev, saviem vēl trīs nepiedzimušajiem dēliem un vienam neiestādītajam ozolam.
Link2 comments|Leave a comment

[Nov. 8th, 2026|03:50 pm]

nelabrit
Šodien nesanāca agri mosties, jo no vakardienas ballītes atgriezos mājās tikai ap 5:00 no rīta. Ko tur daudz teikt - sanāca tīri laba socializēšanās. Tagad gulšņāju gultā un skatos kā saule krīt istabā uz sienas. Manam ziemassvētku kaktusam pēc ļoti ļoti liela gadu pārtraukuma atkal parādījušies pumpuri. Pēc katra šī teikuma uzrakstīšanas nedaudz pastaipos un izlokos. Jūtos, kā ciets plastilīns, kuru skulptoram jāsamīca rokās pirms lietošanas.

Man vajadzētu saņemties uzvārīt vistas-siera zupu (jo ledusskapī jau ir visas nepieciešamās sastāvdaļas) un vajadzētu saņemties vakarā aizbraukt uz otru rīgas galu, jo man ir biļete uz hospitāļu ielas papildkoncertu. Lai gan pašlaik negribas izkustēties pat tik tālu, lai aizietu uz virtuvi, es zinu, ka pēc koncerta noteikti jutīšos labāk. Esmu ieciklējusies arī uz to, ka turp vēlos doties ar velosipēdu. Nu, savas īpatnības jau sen esmu sev piedevusi. Man vispār ir vēl visādas lietas, kuras vajadzētu saņemties izdarīt, bet šaubos, ka tas notiks šodien. Vispār tikko vēl atcerējos, ka man bērnībā mācīja, ka svētdienās strādāt nedrīkst. Atceros, ka oma opim no rokām rāva ārā slotu, jo grīdu slaucīšana (mājas uzkopšana) arī skaitās darbs. Citreiz man tiešām pietrūkst mani vecvecāki un mēdzu aizdomāties kādas būtu mūsu attiecības. Es gribētu kaut reizi dzīvē vismaz pārlaist vēlreiz kādu vasaras nakti uz viņu liepājas dzīvokļa koka lodžijas, kas atradās rokas stiepienā no jūras. Akd, reāli rīt moš jāaizbrauc uz daugavgrīvu.
Link1 comment|Leave a comment

sunday morning with McGilchrist, J.B.S. Haladane & others [Nov. 8th, 2026|11:10 am]

black_robin
teleology is like a mistress to a biologist; he cannot live without her but he's unwilling to be seen with her in public.

..scientists who wants us to avoid making specific teleological observations of behavior, such as 'a turtle comes ashore in order to lay her eggs', by saying 'a turtle comes ashore and lays her eggs.' This seems like a hangover from bad old days of behaviorism, where all inner life is denied, even in humans. [..]

..yet the structure of science is not one which dismisses the higher-level categories and 'explains them away'. That is not what 'scientific' means.[..]

..one of the fundamental characteristics common to all living beings without exception is that of being objects endowed with a purpose or project, which at the same time they show in their structure and execute through performances .. Rather than reject that idea (as certain biologists have tried to do), it must be recognized as essential to the very definition of living beings.

Are we talking of a purpose of a single cell, or a single organism, or an evolutionary strain to which the organism belongs? All three: separating them out is to a large extent artificial, since they are different aspects of one process. At the macro level..the development of the eye - improbably complex as it is - has happened independently 10 times (the camera eye six times and the compound eye four times) over the course of evolution. At an intermediate level, a strain of flies, genetically manipulated so as to prevent eye formation, within a few generations produces eyes. At the micro level, a single cell of the creature is capable of reacting to unforeseeable circumstances so as to preserve its function in the whole organism, in ways that suggest intelligence.
Link3 comments|Leave a comment

Spilgts citāts [Nov. 8th, 2026|09:22 am]

porcupine
[Tags|]

To, kā radies sēriju* koncepts, pastāsta Antra Cilinska-Dombrovska: "Es lielu daļu dzīves esmu pavadījusi frizētavā, jo es visu laiku krāsoju matus. Man likās, ka tā vide ir interesanta ar to, ka tur apgrozās tik ļoti dažādi cilvēki."
*Jau no 8. novembra skatītāji mīļi aicināti novērtēt pašmāju detektīvkomēdiju "Rudi sarkans" – par Āgenskalna frizētavas afērām – ar labākajiem latviešu aktieriem galvenajās lomās.
Atradu arī vecāku ziņu — 2025. gada 9. jūnijs: Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) uzsāk īstenot trīs vērienīgus daudzsēriju filmu jeb augstas kvalitātes seriālu projektus.

Aicinājums pieņemts (tas nekas, ka pati frizētavas neciešu), nevar taču patērēt vien tādus kā Blue Lights (pēc katras sērijas paātrināts pulss).
Jācer, ka kāds nākamo seriālu konkursu dalībnieks atvēzēsies kādai grandiozākai vietai par frizētavu, picēriju, autoservisu vai komunālo dzīvokli, varētu taču, piemēram, parādīt, cik ļoti dažādi cilvēki apgrozās zinātņu akadēmijās.
LinkLeave a comment

[Nov. 8th, 2026|12:28 am]

black_data
Ar Junkuru jau kādu laiku bija tā kā ar radinieku krietnos gados - tu saproti, ka katra ziema, pavasaris un rudens var būt pēdējais. Es viņu atradu pirmajos bēniņos, kuros es iedomājos viņu meklēt. Pirmā reakcija bija atvieglojums, ka šis viss nepārvērtīsies par neziņu, šaubām, sāpēm un vainas sajūtu. Tad šis viss bija no apjausmas jāpārvērš faktā, un sajūtot sastingušo ķermenīti, kas bija ieritinājies siena kaudzē, emocijas nebija ilgi jāgaida. Tas nebija tik brutāli, kā ar pirmo suni, bet es domāju, ka toreiz pie vainas bija fakts, ka es tam piegāju ar zināmu bravūrību. Es pārāk labi par sevi nejustos, ja šoreiz es visā šinī procesā būtu noturējis taisnu seju.

Jāsaka, šis ir bijis diezgan savdabīgs kaķa gandrīz divdesmit gadus ilgs mūžs. Es to zinu no tās vietas, kad viņš tika glābts no cilvēku ļaunuma, kas viņu ir pametuši vasarnīcā, kas visdrīzāk tomēr ir bijusi konkrēto glābēju projekcija, nevis fakts. Tad sekoja mēneši kopā ar citiem glābtiem kaķiem, un tad mēneši jauno māju pagultē, pirmš viņš kļuva gana drosmīgs, lai spētu tuvoties cilvēkam. Vēlāk sekoja stresa pilnas pārmaiņas, kurās viņš iepazina vairākas pagaidu mājas. Tad mēs atklājām viņa īsto mednieka un aizstāvja dabu, taču blaknes tam bija tuvas attiecības ar vetārstiem. Visbeidzot viņš nonāca savās īstajās mājās, kur viņš varēja kilometriem klīst apkārt pa mežu, ziemas skarbākajos salos atrast siltumu, un vasarā atjaunot spēkus un savu cēlo balto kažoku. Lai kāds mežonis viņš arī nebūtu, ap to laiku viņam jau patika cilvēku kompānija, un atšķirībā no brālīšiem, viņš nevairījās no ballītēm. Un, protams, viņa veiksme bija arī tā, ka cilvēku drāmas viņu vairs neskāra, un viņam bija iespēja savas vecumdienas pavadīt savās mājās ar retām vizītēm pilsētā. Viņš savas dzīves laikā paspēja iepazīt arī vairākus cibiņus, kas viņam ir palīdzējuši vienā vai otrā veidā. Domāju, ka kopumā šī bija laba kaķa dzīve. Paldies viņam, un paldies visiem tiem, kas ir bijuši ar viņu ilgāku vai īsāku brīdi.

Nenosodiet skarbi, ja visi vārdi nav uzrakstījušies veiksmīgi. Vienkārši negribējās šo atlikt vai turēt sevī.
Link12 comments|Leave a comment

[Nov. 7th, 2026|07:38 pm]

black_robin
[Fonā |Frugit - I'm About to Lose It, but I'm Doing Fine]

Lasu theAtlantic 5.novembra rakstu par to kāpēc zēni lasa arvien mazāk un mazāk. Kā iemesls tiek minēts, ka arvien mazāk esot grāmatās zēni kā galvenie varoņi, piem, par 2026. gada izdevumiem: "meiteņu galveno varoņu skaits divkārt pārsniedz zēnu skaitu." [..] "..dažos žanros, piemēram, reālistiskajā prozā un detektīvstāstos, šī atšķirība bija īpaši izteikta – meiteņu un zēnu galveno varoņu attiecība pārsniedza 3:1."

Tad tālāk interesants prātojums:

"Doma, ka zēni varētu dot priekšroku stāstiem par zēniem, šķiet neveikli arhaiska, pat pašiem zēniem. Bērni reti kad atklāti pauž šādas vēlmes, man pastāstīja Melisa LaSalle, bērnu grāmatu iepirkumu vadītāja grāmatnīcā „Old Town Books” Aleksandrijā, Virdžīnijas štatā."

Mums ilgi ļoti uzsvēra, cik svarīga esot reprezentācija, cik svarīgi ir, lai, piemēram, meitene lasot redz, ka grāmatā ir tieši meitene, kura dara visadas aizraujošas lietas, lai viņu kā lasītāju tas saistītu un iedvesmotu - man personīgi lasot tas nebija tik svarīgi, bet tikpat labi var būt cilvēki, kuriem ir and there's nothing wrong with that. Tikai kāpēc tad tas pats netiek attiecināts uz zēniem?

Šajā sakarā redzēju dažus labus feministu hot takes:

1. uzskaitīt grāmatas, kurās galvenie varoņi ir zēni, apm - nesakiet, ka nav, ko lasīt. Bet nav jau runas par to, ka tādu grāmatu nav vispār - ir, protams, daudz, bet gan par to, ka pēdējos gados arvien mazāk tādas tiek izdotas.

2. simtiem gadu bija otrādi, kas tagad jums žēl, ka ir šādi? LOL let's take revenge on little boys in the name of feminism

Vēl jautājums, kāpēc šāda situācija vispār ir izveidojusies? Viena versija, ko lasīju ir tāda, ka, klausoties intervijas ar cilvēkiem, kuri darbojas izdevniecību industrijā, bieži ir saklausāma viņu vīzija, ka vajag likt priekšplānā 'netradicionālās' balsis. Tas sakrīt ar vienu citu rakstu, kuru nesen lasīju iekš slate:

"Tas atspoguļo sabiedrības izglītībā plaši izplatīto maldīgo priekšstatu, ka, lai panāktu, ka zēni atver grāmatu, tai jābūt par kaut ko pēc iespējas stereotipiskāk zēnisku," viņa sacīja. "Es saprotu, ka daudziem pusaudžiem, iespējams, rodas līdzīgas sajūtas, kad viņiem uzdod lasīt Šarlotes Brontē romānu Džeina Eira. Taču lieta tāda, ka Džeina Eira ir meistardarbs, bet Cirvis (Hatchet) ir tāds… nu, nekas īpašs. Ir taču jābūt labākam veidam, kā uzrunāt potenciālo inceļu sirdis un prātus, nekā, piemēram, piedāvājot stāstu par zēnu, kurš, pateicoties ierocim, atrod savu īsto būtību."

Aprakstīt zēnu auditoriju kā 'potenciālos inceļus' jau ir kkas. Šis viss, protams, ir par ASV, bet citur pasaulē, UK un LV ieskaitot, cilvēki stipri tiecas atdarināt un pārņemt lietas no citas un kultūras, kas būtu ok, ja tās būtu vērtīgās un labās lietas, bet kaut kā bieži vien ļoti efektīvi tiek pārņemta arī draza.
LinkLeave a comment

Ciba, tu visu zini [Nov. 7th, 2026|05:37 pm]

mufs
[Tags|, , ]

Pelējums. Vai viņš grib mani nogalināt?

Pēdējos pāris mēnešos saaktivizējies pagrabā. Itkā tur nekas nav diži mainījies, jā, ir mitrums, jo iet ūdens un kanalizācijas trubas, bet liekam regulāri mitrumsavācēju.

sataisījos nomainīt plauktus, bet varbūt ir jāizdedzina pagrabs?

( uzmanīgi, pelējums )
Link8 comments|Leave a comment

[Nov. 7th, 2026|11:44 am]

nelabrit
[Fonā |Sten-Olle - Täiskasvamine]

Pašai par pārsteigumu šodien pamodos ap 9:30. Sākumā domāju, ka jāmēģina atkal iemigt, jo vakarā man jādodas uz dzimšanas dienu, bet no citas puses skatoties - domāju, ka būtu labi uzturēt sevi tonusā, jo vienā dienā jau tas darbs atradīsies. Nav man arī kur citur nemaz likties. Turklāt sāku justies jau pietiekami atkopusies no iepriekšējām darba vietām un daudz skaidrāk tagad saprotu savas robežas. Manifestēju atrast mierīgu darbiņu, kurā varētu visu dienu sēdēt un taisīt tikai dažādus vizuāļus (ideāli, ja kaut kam sakarīgam).

Visādi citādi domāju, ka man iet labi. Šorīt sanāca uzvārīt putru perfektajā konsistencē. Vakar biju uz trīs sarunām grāmatu svētku ietvaros. Bija tīri okey, bet mani ļoti mulsināja vecākās paaudzes uzvedība - telefoniem skaņa ieslēgta, klausuli paceļ turpat auditorijā (?) un pat nemēģina čukstēt, viena pensionāre sāka rakāties ļoti skaļi pa somu un tad vienā brīdī mētāt dažus no priekšmetiem. Šis viss notika tikai pirmajā lekcijā par ilustrētajiem žurnāliem 19.-20.gs. mijā, bet tāpat wtf. Mums bija vispār paredzēts doties augšā uz 5.stāvu apskatīt tos žurnālus dzīvē, bet pirms nodarbības beigām rcb filiālbibliotēkas kolektīvs "pūce" jeb "pūcītes" nolēma sveikt lektori (jo ir taču grāmatu svētki?? bet, ja godīgi, īsti nesapratu, kas un kāpēc), kura neveikli mēģināja norādīt, ka tam nav īsti pašlaik laika. Man visi šie uzvesties neprasmīgie pensionāri nedaudz nokaitināja un tāpēc nolēmu viņiem nepievienoties tālāk, bet būt atpakaļ laikus uz nākamo sarunu par to, kam raksta pētnieks. Tur par laimi bija jēdzīgāka publika.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | earlier/later ]