Nu tas ir kā gaisma nav bināri vilnis vai daļiņa bet ir duāli, reizē abi

(Reply to this) (Thread)

Izņemot to, ka cilvēki nav fotoni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aga, sarežģītākas sistēmas. Tur vēl vairāk superpozīciju var būt. Protams daži parametri ir izslēdzoši, piemēram cilvēks nevar būt vienlaicīgi musulmanis un ateists vai tml.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bioloģija ir būtiski izslēdzošāka par uzskatu sistēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, bet pieļauj visādas interesantas kombinācijas, Klainfelters, mozaīcismi utt. Tad vēl variācijas receptoru ekspresijā un konformācijā, krč liela izvēle zemas cenas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nekas no tā nav saistīts ar šo "nebinaritātes modes kliedzienu".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Netieši droši vien ir - steroīdi un citas molekulas vidē => vairāk visādu kombināciju => vairāk cilvēku kuriem tas ir svarīgi. Nu tāpat kā pirms masveida smēķēšanas plaušu vēzis bija diezgan reta slimība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesmu pārliecināts, vai lielākā daļa no šīs problēmas nav tīri ideoloģiska/politiska/estētiska, bet jā, hormonālo disruptoru tēma reāli paģēr padziļinātāku izpēti.

(Reply to this) (Parent)

Nerunājot Šteinberga vārdā (bet pieņemot, ka vrb pazīstu viņu pietiekami labi, lai nerunātu galīgi šķērsām), stipri šaubos, ka viņš gribētu dalīt cilvēkus divās daļās. Drīzāk runa ir par to, ka ikvienam cilvēkam kādā brīdī bināri nošķīrumi var būt ērtāki un drošāki, pat ja citās jomās tiek saskatīti pustoņi, un attiecīgi tā binaritātes pārskatīšana ir pastāvīgs darbs ar sevi (ja to vispār grib veikt). Nu, tipa, tu vari pieņemt, ka nav produktīvs dabas/kultūras nošķīrums, un pieņemt "dabkultūru, bet nepieņemt to, ka var būt nebinārs dzimums, vai arī vari pieņemt dzimumu nebinaritāti, bet iestāties vēzītī par to, ka iedomas un realitāte ir bināras opozīcijas, un tā tālāk, vai arī pieņemt visu iepriekšējo un tik un tā dalīt cilvēkus "domājošos" un "nedomājošos". Nu, t.i., domāšana ārpus binaritātes ir nevis kaut kāds pareizais stāvoklis, kuru tu sasniedz un pēc tam vari automātiski postulēt sevi kā krutāku par visiem pārējiem, bet gan process, kurā var iesaistīties.

"Daļēja sakritība", "lietu pārklāšanās" savukārt ir tas, ko viņš drīzāk ieliktu nebinaritātes (nosacītajā) lauciņā.

(Reply to this) (Thread)

paldies par komentāru

(Reply to this) (Parent)

es gribēju uzrakstīt ka tak binārā sistēma skaitļošanā, binārais kods, biti un tad es accerējos šito

https://en.wikipedia.org/wiki/Ternary_computer

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent)

Es arī stipri šaubos, ka viņa mērķis būtu bijis noliegt datoru eksistenci xD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un droši vien ka sieviešu un vīriešu eksistenci arī nē

(Reply to this) (Parent)

Tāda lieta vienkārši neeksistē. Kārtējais pederastu kulta feik fenomens, kas tiek geslaitots uz cilvēci.

"..nebināra domāšana, manuprāt, ir pamatā jebkurai mākslinieciskai darbībai. "
Mākslinieciskā darbība nereti izmanto šķietamu pretmetu provokācijas vai cita veida rotaļas ap tādiem, un tādēļ vien apgalvojums "jebkurai" ir mākslmīlīgi maldinošs.
Es šo apgalvojumu paplašinātu līdz "nebināra domāšana ir pamatā jebkuram kvalitatīvam domāšanas veidam".
Pēc tam, kad apgūst kopu teoriju, īpaši "fuzzy sets", bināri domāt īsti vairs nav iespējams. Būtu jāiekļauj vidusskolas vielā.
Var šķist, ka dzimumu nebinaritāte, iespējams būtu pēdējais, uz ko šādā veidā skatīties, vismaz, ja ir runa par fizioloģiski nepārprotamu piederību konkrētam dzimumam. Bet kā objektīva realitāte ir jāatzīst apzināta bezdzimuma pašapzināšanās, piemēram, traumatiski iegūta vai apzināti izvēlēta aseksualitāte, kā arī dabiski un mākslīgi izveidoti starpdzimumu hibrīdi, tā ka, nebināra pieeja būs vietā arī šeit.

(Reply to this) (Thread)

Bet domāt nebināri ir droši un patīkami vai nedroši un bailīgi (kā Šteinbergam)?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieņemu, ka tas ir individuāli. Manā ieskatā - droši un patīkami. Nepatīkami nebināri domājošam var būt tad, kad bināri domājošais mēgina viņu iekategorizēt vienā no saviem iedomātajiem pretpoliem. Nesaprotot, ka pirmais skaidri redz, ka tie nav pretpoli, un ka tie abi var būt pareizi atkarībā no konkrētas situācijas vai konteksta.
Otrs svarīgs izkoptas domāšanas elements ir saprast cēloņu, seku, rīcību un ietekmes asimetriju, lai savas rīcības veidotu apvaldīti samērīgas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, nu tā jau man arī bija licies pirms tam, ka normālam progresīvajam nepatīkama var būt viņa iekategorizēšana un viennozīmīgas atbildes, nevis kaut kas cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepatīkami ir ne dēļ iespējamas piederības normālam progresīvismam (lai ko tas nozīmētu, tā, šķiet, arī ir kategorizēšana), bet tas, ka binārā jeb šķietamu pretmetu argumentācijas telpā nav iespējams konstruktīvi atrast labāko iespējamo risinājumu. Abas puses iziet no 'mēs labākie, jo iestājamies par/pret šo, bet viņi - sliktie un pretinieki, jo saka, ka tā nedrīkst. Izrietoši, tie ir mūsu ideoloģiskie pretinieki, un tikai tāpēc mēs noraidīsim jebkuru viņu ierosinājumu.' Tas nekas, ka realitātē 98% uzkatu par to, kas abām pusēm liekas labs un pareizs, sakrīt, un atšķiras tikai margnāli 2%, aiz kuriem nereti stāv dažādas intereses, tostarp materiālas (agency problem un tās esamības/neesamības pārbaude ir vēl viens aspekts, ko jāpielieto izkoptā domāšanā).
Mēģinājums skaidrot, ka nav viss tikai melns, balts un pretpolos, un izvērsta argumentācija bināri domājošos var novest pie liela aizdomīguma, un, kā redzam no citētā raksta, arī bailēm un nedrošības. Bet tas ir labs ceļš, ko izvēlēties.

(Reply to this) (Parent)